Obligāto kvotu un pastāvīga bēgļu sadales mehānisma ieviešana jaunos potenciālos ekonomiskos migrantus, kas nāk no Eiropas Savienības (ES) ārienes, varētu tikai iedrošināt, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska.
Vēstniece atzina, ka Polija uzņems kara bēgļus un ir gatava tiem sniegt nepieciešamo atbalstu un palīdzīgu roku, taču vienlaikus valsts atsijās tā sauktos ekonomiskos migrantus. Pašlaik Grieķijā un Itālijā strādā Polijas pārstāvji, izvēloties cilvēkus, kuri februārī dosies uz Poliju. Viņa arī sacīja, ka no 100 cilvēkiem, kas tiks pārvietoti uz Poliju pirmajā kārtā, 65 būs no Grieķijas nometnēm, bet 35 - no Itālijas.
"Mēs piekrītam vairākām valstīm, tostarp arī Latvijai, ka pašlaik būtiski ir nostiprināt ārējo robežu un sniegt atbalstu tām valstīm, kuras virzās uz pievienošanos ES. Caur šīm valstīm iet migrācijas ceļi uz Eiropu. Grieķijā, kā arī uz Slovēnijas un Horvātijas robežas darbojas mūsu robežsargi, kuri sniedz nepieciešamo atbalstu," norādīja Dembska.
Vēstniece arī skaidroja, ka jāuzlabo pati sistēma un jācīnās pret migrācijas iemesliem. Tāpat nepieciešama labāka kontrole, nosakot, kas iebrauc ES un kādēļ. Viņa arī pauda uzskatu, ka nepieciešams vērtēt, vai iebraukuši ir kara bēgļi, vai tomēr ekonomiskie migranti, kuriem jādodas atpakaļ.
"Par to runā daudzas valstis. Mums vienkārši ir labāk jāizmanto jau mūsu rīcībā esošie instrumenti," viņa norādīja, piebilstot, ka obligāto kvotu un pastāvīga bēgļu sadales mehānisma ieviešana šos jaunos potenciālos ekonomiskos migrantus, kas nāk no ES ārienes, varētu tikai iedrošināt.
"Pastāvīgs mehānisms būs viņiem signāls, ka ierasties Eiropā ir droši, jo tāpat tie tiks pārdalīti uz citām valstīm. Toties Baltijas valstis, Višegrādas valstis, kā arī atsevišķas Rietumeiropas valstis par šāda veida lēmuma pieņemšanu ir skeptiskas. Vēl viens būtisks jautājums ir, vai šie cilvēki maz vēlēsies doties uz Poliju vai Baltiju," vaicāja vēstniece.
Taujāta, kā Polija raugās uz iespēju jautājumā par obligātajām bēgļu kvotām sastrādāties, piemēram, ar Baltijas valstīm un Višegrādas valstīm, viņa uzsvēra, ka tās nav tikai Baltijas valstis, Višegrādas valstis un Polija, kuras nevēlas šādas sistēmas ieviešanu.
"Ir arī citas valstis, kuras pauž savus iebildumus un nav apmierinātas ar šo situāciju. Ir acīmredzami, ka pašreizējie instrumenti vienkārši nestrādā. Tomēr vispirms ļausim valstu un valdību vadītājiem tikties un izrunāt šos izaicinājumus," viņa pauda.
