Vēstules, kas gadiem ilgi glabājušās prom no sabiedrības acīm Polijas Nacionālajā bibliotēkā, vēsta par draudzību vairāk nekā 30 gadu garumā.
Dokumentos nekas neliecina, ka Jānis Pāvils II kādreiz būtu pārkāpis celibāta zvērestu.
Viņu draudzība sākās 1973. gadā, kad Timeņecka sazinājās ar Jāni Pāvilu II - toreiz vēl Krakovas arhibīskapu Karolu Juzefu Vojtilu - par filozofijas grāmatu, ko viņš bija uzrakstījis.
Pēc tam 50 gadus vecā filozofe devās no ASV uz Poliju, lai personiski satiktos ar arhibīskapu un apspriestu grāmatu.
Sākotnēji abu sarakste ir ieturēta oficiālā tonī, bet pakāpeniski izvēršas daudz personiskāka un intīmāka.
Gadu gaitā viņi tikās vairākkārt - gan Jāņa Pāvila II sekretāru klātbūtnē, gan divatā.
Fotoattēlos, kas līdz šim nebija publiskoti, pāvests redzams pastaigājamies un atpūšamies kempingā kopā ar Timeņecku, kā arī dokumentēta viņas viesošanās Vatikānā.
BBC rīcībā nav nevienas Timeņeckas atbildes vēstules Jānim Pāvilam II.
Tiek uzskatīts, ka vēstuļu kopijas atrodas arhīvā, ko Timeņecka 2008. gadā - sešus gadus pirms savas nāves - pārdeva Polijas Nacionālajai bibliotēkai. Tomēr bibliotēka nav apstiprinājusi, ka tās rīcībā būtu šādas vēstules.
Jānis Pāvils II savas dzīves laikā uzturēja draudzību ar vairākām sievietēm, tostarp psihiatri Vandu Poltavsku, ar kuru viņš arī sarakstījās vairākas desmitgades.
Jānis Pāvils II nomira 2005. gadā, aizvadījis pāvesta amatā 27 gadus. 2014. gadā viņš tika iecelts svēto kārtā.
