Vēsturiskā kodolvienošanās: Maskava un Teherāna tagad dodas pretējos virzienos, uzskata eksperts
Foto: AFP/Scanpix

Pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušām sarunām 14. jūlijā Vīnē sešas pasaules lielvaras vienojās ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu, apmaiņā pret starptautisko sankciju atvieglošanu.

ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Ķīnas un Krievijas vienošanās ar Irānu var izraisīt dažādas izmaiņas – potenciālu bruņošanos un destabilizāciju Tuvajos Austrumos, politiskās reformas Irānā, kā arī Krievijas enerģētiskās varas mazināšanos, uzskata eksperti.

Lai vai kā, vienošanās, kuras mērķis bija panākt, lai Teherāna necenšas radīt kodolieročus, nešķiet izdevīga Krievijai, uzskata "Radio Brīvā Eiropa" enerģētikas, Krievijas un drošības politikas eksperts Braiens Vitmors.

Sankcijas pret Irānu nav ļāvušas Teherānai izmantot savā labā milzīgās energoresursu rezerves. Valstī ir pasaulē ceturtie lielākie naftas krājumi – ar 157 miljardiem zināmo naftas barelu un 34 triljoniem kubikmetru dabasgāzes Irāna apsteidz Krieviju abās kategorijās. Tajā pašā laikā sankciju dēļ Irāna ir tikai 25 vietā pasaulē gāzes eksporta ziņā.

Sankciju atvieglošana un Irānas energoresursu iepludināšana tirgū ne tikai piepildīs Teherānas naudas lādes, bet arī nodrošinās Eiropas valstis ar iespējamu alternatīvu Krievijas gāzei. Pašlaik Eiropas Savienība (ES) no Krievijas valsts kompānijas "Gazprom" iepērk 27 % patērētās dabasgāzes. Lielākā daļa tās tiek transportēta cauri Ukrainai, kurā notiek Krievijas atbalstīts konflikts.

"Tas dramatiski iegriezīs Krievijas dominancei Eiropas tirgū," Irānas gāzes gaidāmo nonākšanu apritē savā pārraidē "Varas vertikāle" komentē Vitmors. Eiropas kompānijas drīz iegūs iespēju parakstīt kārotos enerģētikas piegādes līgumus ar Irānu, viņš skaidro.

Maskava uztur ciešas attiecības ar Teherānu, izmantojot kopīgo nepatiku pret pasaules kārtību, kurā dominē Rietumi. Taču tagad, kad Irāna būs ieinteresēta ciešāk sadarboties ar Rietumiem, tas būs grūtāk izdarāms, skaidro Vitmors.

"Irāna un Krievija tagad dodas pretējos virzienos. Teherāna meklē iespēju tuvināties Rietumiem, kamēr Krievija sevi norobežo no tiem," stāsta analītiķis.

Neapšaubāmi, ka Krievija no vienošanās gūs arī labumus, piemēram, no sadarbības kodolenerģētikas sfērā. Savukārt Maskavas uzstāšana, lai kodolvienošanās ietvaros tiek atvieglots Irānai noteiktais ieroču embargo, norāda uz Krievijas vēlmi atjaunot ienesīgo ieroču tirdzniecību ar Teherānu, papildina Vitmors.

"[..] bet Rietumu atvēršanās Irānai ir sliktas ziņas Vladimira Putina režīmam. Irāna ar Krieviju mainās vietām. Ilgu laiku neuzticamā valsts nāk ārā no aukstuma, bet kādreizējais Rietumu partneris paliek neuzticams," nobeidz Vitmors.

Vēstīts, ka Rietumvalstis pret Irānu vērsušas ekonomiskās sankcijas, pastāvot aizdomām, ka Teherāna slepeni cenšas radīt kodolieročus.

Pārrunas nesaskaņu atrisināšanai starp Irānu un lielvarām ilga gadiem.

Tikmēr pret Krieviju ir vērstas Rietumvalstu sankcijas par Maskavas lomu Ukrainas konfliktā un Krimas pussalas Aneksiju. Kremlis konflikta laikā ieņēmis pretrietumniecisku nostāju, notiekošajā vainojot Rietumus un ASV.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Irāna Irānas kodolprogramma Krievijas pilsonība Maskava
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form