Svētdien Japānā un citviet pasaulē piemin 70 gadus, kopš 1945. gada 9. augusta - dienas, kad otro un pēdējo reizi pasaules vēsturē karadarbībā pret cilvēkiem tika izmantoti atomieroči.

Lai piespiestu Japānu padoties Otrajā pasaules karā, ASV nolēma izmantot vāciešu attīstīto, bet līdz galam tā arī nekad nepabeigto atomieroču tehnoloģiju. Pavisam drīz pēc tam, kad sabiedroto zinātniskiem leģendārajā "Manhetenas projektā" bija izdevies realizēt pirmo atomieroču testu "Trinity", tika pavēlēts jauno ieroci izmantot pret Japānu.

Bumbu izstrāde maksāja miljardus, taču zinātnieki bija pārliecinājuši armijas vadību, ka to izmantošana piespiedīs Japānu padoties bez vēl lielākiem amerikāņu un citu sabiedroto karavīru upuriem. Turklāt tika uzskatīts, ka šī ieroča izmantošana varētu novērst Padomju Savienības armijas iebrukumu Japānā, kas savukārt varētu mainīt politisko ietekmi nākotnē.

Daudzu ierosinājums atombumbu demonstrēt kādā salīdzinoši neitrālā vietā, lai tādējādi parādītu spēku, bet izvairītos no upuriem, tika atmests kā pārāk dārgs, kā arī varētu nenest gaidīto efektu. Kā pierādīja pirmās atombumbas nomešana Hirosimā 1945. gada 6. augustā un Japānas nepiekāpšanās sabiedroto priekšā pēc tās, visticamāk, neitrālai "demonstrācijas bumbai" patiesi nebūtu bijuši panākumi.

Turklāt zinātnieki un armijas vadība vēlējās redzēt jaunās bumbas patiesās spējas, kuras citādi pilnvērtīgi nebūtu novērojamas.

Tikai dažas dienas pēc pirmās atombumbas nosviešanas, tika nolemts nomest nākamo uz Nagasaki - aptuveni 250 000 cilvēku apdzīvotu industriālo pilsētu ar vienu no lielākajām ostām Japānā.

Lai gan bumba "Fat Man" jeb "Resnais" bija spēcīgāka par pirms trim dienām Hirosimā nomesto "Little Boy" jeb "Mazo zēnu", tās efektu apslēpēja ieleja, kurā tā tika iemesta. Rezultātā gāja bojā līdz 80 000 Nagasaki iedzīvotāju (salīdzinājumam, Hirosimā bojāgājušo skaits tiek lēsts līdz pat 160 000), bet pilsētas osta un vēsturiskais centrs palika salīdzinoši neskarti. Tikmēr industriālajā Urakami ielejā nolīdzināts tika gandrīz viss.

Izstrādē šajā brīdī bija arī piecas citas atombumbas, no kurām viena būtu bijusi gatava izmantošanai 19. augustā, bet pa trim bija plānots pabeigt septembrī un oktobrī. Japāna 15. augustā sabiedrotajiem izsludināja savu padošanos, un topošās bumbas, kā arī citi atomieroči karadarbībā tā arī nekad vairs nav izmantoti.

Otrais pasaules karš noslēdzās vēl gandrīz mēnesi vēlāk, 1945. gada 2. septembrī, Japānas pārstāvjiem parakstot oficiālos padošanās dokumentus.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Japāna Otrais pasaules karš Padomju Savienība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form