Britu zinātnieki un vēsturnieki bijuši šokā par nesen veiktas aptaujas rezultātiem, kurā vidusmēra pieaugušajiem Lielbritānijas iedzīvotājiem tika uzdoti jautājumi par vēsturi, ziņo laikraksts "The Independent".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pētījuma atklājis "absurdu un nomācošu" zināšanu trūkumu iedzīvotāju vidū par notikumiem pagātnē un sajaukumu starp tēliem filmās un vēsturiskām personām.

Zinātnieki, kas personīgi iztaujāja vairāk nekā 2000 cilvēkus, atklāja, ka gandrīz trešā daļa Lielbritānijas iedzīvotāju uzskata, ka Aukstais karš īstenībā nav bijis un seši procenti tic marsiešu iebrukumam uz Zemes, kā tas aprakstīts Herberta Velsa romānā "Pasauļu karš".

Aptuveni 57 procenti uzskata, ka pastāvējis karalis Artūrs un pieci procenti tic, ka ziemeļvalstīs dzīvojis Konans Barbars - karotājs, ko 1982.gadā kinolentē tēloja Arnolds Švarcenegers. Savukārt reālā 13.gadsimta skotu pretestības līdera Viljama Volesa, par kuru Mels Gibsons uzņēma filmu "Braveheart" ("Drošsirdis") pastāvēšanai ticēja tikai nepilni divi procenti, bet 42% uzskatīja, ka tas ir izdomāts personāžs.

Pētījums ir izraisījis jautājumus par vēstures mācību programmām pēc tam, kad zinātnieki atklāja, ka 11% britu uzskata, ka Ādolfs Hitlers nekad nav pastāvējis un deviņi procenti pauda neticību par Vinstona Čērčila esamību reālajā pasaulē. Vēl 33 procenti pauda pārliecību, ka itāļu diktators Benito Musolīni nav reāla vēsturiska persona.

Vairāk nekā 60% procenti aptaujāto uzskata, ka "Gredzenu pavēlnieka" otrajā daļā attēlotā kauja par klintīs nocietināto pilsētu patiešām notikusi. Vairāk nekā ceturtā daļa nevarēja pateikt, kurā gadsimtā notika Pirmais pasaules karš un gandrīz katrs piektais brits uzskata, ka Harolds Vilsons bija Lielbritānijas premjerministrs Otrā pasaules kara laikā.

Zinātnieki aptaujas rezultātus saista ar Holivudu un televīziju, kas maina un izgudro vēsturiskus notikumus, lai filmu sižetus padarītu skatītājiem pievilcīgākus un interesantākus, tādā veidā palielinot savu peļņu.

Pirms četriem gadiem Lielbritānijā sašutumu izraisīja Holivudas filma "U-571", jo tajā tika apgalvots, ka Otrā pasaules kara gaitu mainīja amerikāņu karavīri, no kādas vācu zemūdenes iegūstot kodēšanas mašīnu "Enigma". Patiesībā kodēšanas mašīnu 1941.gada maijā ieguva britu un kanādiešu jūrnieki vēl pirms ASV iesaistījās karā.

Vēsturnieks Maikls Vuds sacīja, ka cilvēku zināšanas par pagātni negatīvi ietekmē Holivudas filmas. "Holivuda visu laiku sakropļo vēsturi (...) jo tā [filmas] nav vēsture, tā ir izklaide."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form