Demonstranti Ziemeļkarolīnas štatā ASV pirmdien, 14. augustā, nogāza teju gadsimtu vecu konfederātu pieminekli un to spārdīja, tādējādi vēršoties pret rasismu, vēsta aģentūra "Associated Press".
Aktīvisti Daremā pret 1924. gadā uzstādīto pieminekli atbalstīja kāpnes, uzrāpās pa tām un ar virves palīdzību nogāza konfederātu kareivi uz zemes, kur daļa demonstrantu tam spļāva virsū, spārdīja to ar kājām, kā arī kliedza saukļus: "Mēs esam revolūcija! Nē fašismam ASV!"
Bronzas piemineklis pie vecā Daremas tiesu nama uzstādīts, lai godinātu ASV pilsoņu karā kritušos karavīrus laikā no 1861. līdz 1865. gadam.
"Esmu nedaudz šokēts, ka cilvēki spēja šādi sanākt kopā," aģentūrai "Associated Press" pauda viens no aktīvistiem Aizeja Voless, kurš ir melnādains. Viņš pauž cerību, ka piemineklim Daremā sekos arī citi konfederātu piemiņai veltīti pieminekļi ASV.
Protests Duremā bija atbildes solis nedēļas nogalē notikušajām demonstrācijām ASV Virdžīnijas štata pilsētā Šarlotsvilā, kur izcēlās vardarbīgas sadursmes starp balto nacionālistu gājiena dalībniekiem un viņu pretiniekiem. Vēstīts, ka nacionālistu pretinieku pūlī ietriecās automašīna, nogalinot vienu sievieti un vēl vismaz 19 cilvēkus ievainojot.
Strīda ābols Šarlotsvilas demonstrācijām bija nacionālistu centieni protestēt pret plānu pilsētā demontēt ASV Pilsoņu kara ģenerāļa Roberta Lī statuju. Ģenerālis Lī pilsoņu kara gados komandēja verdzību atbalstošos konfederātu spēkus.
Lai gan Virdžīnijas štata traģiskie notikumi ir mudinājuši amatpersonas apsvērt konfederātu pieminekļu nojaukšanu, Ziemeļkarolīnā patvaļīgu pieminekļu demontāžu aizliedz likums.
