Žurnālisti Krimā izveidojuši reportāžu par serbu kara veterāniem, kuri ir karojuši Dienvidslāvijas karos Bosnijā, Horvātijā un Kosovā.
Kā skaidro viens no žurnālista intervētajiem serbu veterāniem, krievi vienmēr ir palīdzējuši Serbijai tās grūtajos laikos, tostarp arī pēdējā Bosnijas karā piedalījušies Krievijas karavīri. "Mūsu mērķis ir novērst karu un asinsizliešanu un šīs teritorijas krišanu Amerikas un Eiropas Savienības melos, jo labāk būtu šo konfliktu atrisināt iekšēji," atklāj kāds serbs.
Serbu kareivju galvenais uzdevums šobrīd esot sargāt Belbekas kontrolpunktu uz galvenā ceļa starp Krimas lielākajām pilsētām Sevastopoli un Simferopoli.
Starp krieviem un kazakiem palīgā atbraukušajiem serbiem ir arī kāds, kurš agrāk bijis bijis paramilitārās un neatzītās Serbijas Atbrīvošanas armijas dalībnieks un apsūdzēts par Serbijas prezidenta Slobadana Miloševica slepkavības mēģinājumu.
"Vice" komanda atklāj, ka arī nesenais uzbrukuma mēģinājums piektdienas vakarā Ukrainas jūras spēku bāzei bijusi tikai kārtējā no daudzām līdzīgām identiskām Krievijas kareivju veiktām stratēģiskām provokācijām, lai tādējādi izsauktu uzbrukumu no Ukraiņu puses.
Vēstīts, ka Krima faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku. Savukārt 6. martā Krimas parlaments nobalsoja par pussalas pievienošanos Krievijai. Referendums par šo jautājumu notiks 16. martā. Kijeva referendumu uzskata par nelikumīgu.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien preses konferencē noliedza, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus.
1. martā Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
