Trešdien svinīgā ceremonijā ar augstu amatpersonu piedalīšanos atklāta Maskavas galvenā mošeja, kas ir arī viena no lielākajām musulmaņu svētnīcām Eiropā, vēsta ārvalstu mediji.
Atklāšanas pasākumā piedalījās Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, Palestīnas līderis Mahmuds Abass, Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs, kā arī ASV vēstnieks Krievijā Džons Tefts.
Savā uzrunā Putins nosodīja teroristu grupējumu "Islāma valsts" par islāma reliģijas apkaunošanu.
"Aptraipot lielu globālu reliģiju, aptraipot islāmu, tā sauktās "Islāma valsts" teroristi izplata naidu, nogalinot cilvēkus, tostarp garīdzniekus, barbariski sagraujot pasaules kultūras mantojuma objektus," Putina teikto citē "Radio Brīvā Eiropa".
Prezidents arī norādīja, ka Maskavas mošeja būs "izglītības avots, kas izplatīs humānisma idejas un īstas islāma vērtības".
Jaunā svētnīca uzcelta vietā, kur kādreiz atradās 1904. gadā celta mošeja. 2011. gadā tika pieņemts pretrunīgi vērtēts lēmums mošeju nojaukt.
Lai tas būtu iespējams, 2008. gadā svētnīcu izslēdza no arhitektūras pieminekļu saraksta. Sākotnēji bijuši plāni būvi rekonstruēt – viens no iemesliem tam bijusi neprecīzā ēkas orientācija – tā par vairākiem grādiem novirzījusies no virziena uz Meku.
Tomēr muftiju padome 2009. gadā noraidīja šo projektu par labu citam plānam un nolēma mošeju nojaukt, paziņojot, kā tā bijusi "tuvu sagrūšanai".
Jaunā sešu stāvu mošeja var uzņemt līdz 10 000 dievlūdzēju un ir trešā lielākā musulmaņu svētnīca Krievijā – pēc Mahačkalas un Groznijas.
Savukārt raidsabiedrība RT jauno būvi raksturo kā vienu no Eiropas lielākajām mošejām.
Jaunā svētnīca ir 20 reizes lielāka par 1904. gadā celto ēku, tajā ir septiņi lifti. Galvenais kupols ir 46 metrus augsts un 27 metru diametrā.
Islāms ir Krievijas otra lielākā reliģija aiz kristietības. Islāmticībai valstī ir 15 līdz 23 miljoni sekotāju.
