Krievijas prezidents Vladimirs Putins videouzrunā apsolījis, ka Krievija darīs visu, kas no tās atkarīgs, lai Ukrainas konflikts no kara fāzes pārietu uz diplomātiskām sarunām. Kremļa saimnieks arī uzsvēra nepieciešamību nodrošināt 17. jūlijā notikušās aviokatastrofas starptautisku izmeklēšanu.
"Saistībā ar šausmīgiem traģiskajiem notikumiem debesīs virs Doņeckas, gribētu vēlreiz pateikt, kā mēs Krievijā attiecamies pret notikumiem, kas šodien risinās Ukrainā. Mēs vairākas reizes aicinājām visas karojošās puses nekavējoties pārtraukt asinsizliešanu un sēsties pie sarunu galda" paziņoja Putins.
"Ar pārliecību var teikt, ka, ja 28. jūnijā Ukrainā kaujas darbības netiktu atsāktas, tad arī šī traģēdija, domājams, nenotiktu," piebilda Putins. Krievijas prezidents uzsvēra, ka ir jādara viss, lai nodrošinātu starptautisko ekspertu darba drošību katastrofas vietā, jānodrošina "humānie koridori".
"No savas puses Krievija darīs visu, kas no tās atkarīgs, lai konflikts Ukrainas austrumos no kara fāzes pāriet mierīgu, diplomātisku sarunu fāzē," runu nobeidz Putins.
Ja neizdodas video noskatīties iegultā veidā, tad tas ir šeit.
Vēstīts, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko jūnija beigās pārtrauca Kijevas vienpusēji izsludināto pamieru Ukrainas austrumos, jo prokrieviskie kaujinieki turpināja uzbrukumus armijai, kā arī turpinājās to pieplūdums un apbruņošana no Krievijas.
No Krievijas Maskavai draudzīgajiem kaujiniekiem piegādāts arī pretgaisa aizsardzības komplekss "Buk", ar kuru, domājams, ceturtdien notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.
Doņeckas apgabalā Ukrainā ceturtdien avarēja reisa MH17 pasažieru lidmašīna "Boeing 777" ar 298 cilvēkiem uz klāja, kas lidojusi no Amsterdamas uz Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Ukrainas amatpersonas ir paziņojušas, ka lidaparāts notriekts ar pretgaisa aizsardzības raķeti "Buk", tajā vainojot prokrieviskos kaujiniekus. Uz prokrievisko spēku lomu notikušajā norāda arī ASV.
Paši prokrieviskie kaujinieki savu vainu noliedz. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka atbildība par notikušo būtu jāuzņemas Ukrainai, jo tajā notiek nemitīga karadarbība. Vairākas Rietumvalstis arī paudušas bažas, ka Maskavai lojālie kaujinieki traucē izmeklēšanu un neļauj notikuma vietā brīvi strādāt, vākt pierādījumus ekspertiem un glābējiem
Ukrainas austrumos, kur notiek pretterorisma spēku un prokrievisko kaujinieku cīņas, lidaparāti ir notriekti jau iepriekš. Pēdējais tāds gadījums bija 14. jūlijā Luhanskas apgabalā, kad tika notriekta Ukrainas armijas transporta lidmašīna "An-26".
Ukrainas aizsardzības ministrs Valērijs Heletejs toreiz pieļāva, ka lidaparāts tika notriekts ar jaudīgu raķeti no Krievijas.
Ukrainas austrumu reģionos notiek sīvas kaujas. Drošības spēki pretterorisma operācijas ietvaros cīnās ar prokrieviskajiem kaujiniekiem, kuri reģionā darbojas jau no aprīļa. Mediji ziņo, ka kaujiniekiem ierodas papildspēki, kā arī kaujas tehnika un ieroči no Krievijas. Tiek uzskatīts, ka nemierus atbalsta Kremlis.
