Vidusāzijas valstīs musulmaņi trešdien, 21.martā svin Navruzu jeb Jaungadu, kad iestājas pavasara ekvinokcija - vienāds dienas un nakts garums.
Gaidot gada gaišākos svētkus, musulmaņi parasti sakopj savus mājokļus, rūpīgi un it visur noslaukot aizejošā gada putekļus, gatavo tradicionālos svētku ēdienus, bagātīgi iepērkas veikalos, lai Navruzu sagaidītu jaunā apģērbā un svētkos apdāvinātu savus ģimenes locekļus un tuviniekus.

Piemēram, Irānā svētku galdā tiek obligāti celti septiņi tradicionālie ēdieni, kuru nosaukuma pirmais burts ir "sin". Uz galda parasti noliek Korānu, spoguli, divu svečturus ar iedegtām svecēm un saber spīdīgu monētu kaudzīti.

Pavasara svētku svinības ģimenēs ievada Korāna lasīšana. Tad ģimeņu jaunākās atvases laimi un veselību novēl vecvecākiem un vecākiem.

Sievietes klātesošajiem piedāvā saldumus, bet ģimenes galva ikvienam pasniedz Jaungada dāvanas vai arī kādu naudas summu atkarībā no rocības. Pēc šīs ceremonijas sākās īstas svētku svinības, kuru gaitā tiek apcerēti aizvadītā gada veikumi un runāts par iecerēm.

Pēc tradīcijas, no 21.marta līdz pat 13.farvardinam (1.aprīlim), musulmaņi apciemo savus tuviniekus, draugus un paziņas, nožēlojot pārestības un aizvainojumus.

Jaunā gada 13.dienu (sidah de dar) irāņi pavada ārpus savām mājām, jau no paša rīta dodoties izbraukumos "pie dabas krūts". Ar saulrietu izbeidzas visas Jaungada svinības un brīvdienas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!