Pēc gandrīz pusotru gadu ilgušajām sarunām pirmdien Berlīnē noslēgtas divas vienošanās par kompensācijām cilvēkiem, ko nacisti Otrā pasaules kara laikā izmantoja par vergiem piespiedu darba sistēmā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
ASV, Vācijas, Polijas, Čehijas, Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, kā arī Vācijas rūpniecības pārstāvji un nacistu piespiedu darba sistēmas upuri parakstījuši līgumu par 10 miljardu Vācijas marku (2,9 miljardi latu) liela kompensācijas fonda izveidi.

ASV un Vācija parakstījušas vēl vienu līgumu par šīs vienošanās juridiskajiem nosacījumiem. Šī līguma mērķis ir aizsargāt Vācijas firmas no juridiskām prasībām, ko ASV tiesās nākotnē varētu iesniegt cietušie. Vācijas firmu prasība noslēgt šo līgumu uz vairākām nedēļām aizkavēja galīgās vienošanās panākšanu.

Saskaņā ar šiem līgumiem Vācijas valdībai kompensācijas fondā "Piemiņa, atbildība un nākotne" jāiemaksā puse no kopējās summas, bet otra puse jānodrošina Vācijas kompānijām.

Daudzas Vācijas firmas kara laikā guvušas peļņu no piespiedu darba un tagad atzinušas savu morālo atbildību par to, kas noticis nacistiskā režīma laikā.

Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers sacīja, ka gan piespiedu darba upuriem, gan Vācijai šī ir vēsturiska diena un ka ar šiem līgumiem tiek likvidēti lieli šķēršļi.

Taču tas ir tikai žests, kurš nepadara nebijušas upuru ciešanas, un daudziem šis līgums nācis par vēlu, atzina Fišers. Tiek plānots, ka Vācija kompensācijas sāks izmaksāt līdz šī gada beigām.

Piespiedu darbā tika nodarbināti galvenokārt nacistu okupēto Austrumeiropas valstu - Baltkrievijas, Čehijas, Polijas, Krievijas un Ukrainas - iedzīvotāji. Stradājošo kopskaits tur sasniedza 750 000 līdz vienam miljonam, atkarībā no tā, vai šajā skaitlī tiek iekļauti arī lauksaimniecībā nodarbinātie.

No tiem piespiedu darbos tika nodarbināti aptuveni 200 000 cilvēku.

Atkarībā no kategorijas šie upuri katrs saņems no 5000 līdz 15 000 Vācijas marku (no 1450 līdz 4350 latiem).

Galveno līgumu parakstīja arī ASV finansu ministra vietnieks Stjuarts Eizenstats, kurš bija ASV delegācijas vadītājs sarunās par kompensāciju, kā arī Vācijas finansu ministra vietnieks grāfs Oto Lambsdorfs un Vācijas firmu pārstāvis Manfreds Gencs.

Vairāk nekā 3000 Vācijas firmu piekritušas līdzdalībai fondā, taču kopējā summa, ko līdz šim sola šīs firmas, ir tikai 3,2 miljardi marku (928 miljoni latu), kas ir daudz mazāk nekā nepieciešamie pieci miljardi, turklāt daudzas kompānijas joprojām nav piekritušas sniegt savu ieguldījumu kompensāciju fondā.

Vācijā arī turpinās domstarpības par to, vai privatizētu bijušo valsts uzņēmumu piešķirtie līdzekļi uzskatāmi par privātu firmu vai Vācijas valdības iemaksātiem līdzekļiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form