Viļņa atceļ plānotās evakuācijas mācības Astravjecas AES avārijas gadījumam
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Viļņas pašvaldība atcēlusi plānus organizēt evakuācijas mācības, lai pārbaudītu pilsētas gatavību reaģēt uz iespējamu kodolavāriju Astravjecas atomelektrostacijā (AES), kas tiek būvēta Baltkrievijā.

Lietuvas galvaspilsētas pašvaldības administrācijas direktors Povils Poderskis pirmdien ziņu aģentūrai BNS apstiprināja, ka nenotiks 5. septembrī plānotās mācības ar AES avārijas imitēšanu un evakuācijas mācībām. Viņš piebilda, ka pašvaldība plāno pievienoties kopīgām nacionāla līmeņa mācībām, kas gaidāmas oktobrī.

"Tādējādi mēs ietaupīsim naudu un cilvēkresursus. Mēs arī priecājamies, ka šī problēma beidzot tiks pienācīgi izvērtēta un mācības notiks. Ja nacionālo mācību laikā secināsim, ka mūsu gatavība nav pietiekama, tad plānosim savu turpmāko rīcību," klāstīja pašvaldības pārstāvis.

BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas iebilda pret Viļņas pašvaldības mācību plāniem. Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī armijas Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina bataljons esot atcēlis dalību mācībās.

Iekšējā saziņā par šo jautājumu pašvaldības vadība pieņēma, ka partneri atsauca savu dalību, jo mācības "atklātu daudz trūkumu un problēmu visā sistēmā", kā arī par lēmumiem vainoja bijušo iekšlietu ministru Eimuti Misjūnu.

Misjūns šomēnes paziņoja, ka Viļņas pašvaldība iedzīvotāju vidū ceļ paniku, organizējot evakuācijas mācības.

Misjūns noradīja, ka Viļņa atrodas ārpus 30 kilometru rādiusa evakuācijas zonas, kas noteikta kodolavārijas plānos. Viņš uzsvēra, ka Viļņa atrodas tā dēvētajā 100 kilometru zonā, kurā tiktu veikti citi pasākumi, lai palīdzētu iedzīvotājiem, ja Baltkrievijā notiktu kodolavārija.

Poderskis iepriekš paziņoja, ka pašvaldība mācības plāno, jo centrālā valdība esot kūtra, gatavojoties Astravjecas AES atklāšanai un iespējamiem negadījumiem. Viņš norādīja, ka sliktākajā scenārijā no Viļņas tiktu evakuēti 50 tūkstoši cilvēku.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.

Minska apgalvo, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, tikmēr Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Astravjecas AES projektu īsteno Krievijas korporācija "Rosatom". Minska pirmo AES reaktoru sola iedarbināt šogad, bet sākotnējais termiņš no pavasara tagad pārcelts uz rudeni, savukārt otro reaktoru paredzēts iedarbināt aptuveni gadu pēc tam, kad būs sācis darboties pirmais.

2018. gada jūlijā publiskotajā Eiropas Savienības pārskatā par Astravjecas AES stresa testu rezultātiem konstatēti nopietni trūkumi drošības ziņā un sniegti ieteikumi to novēršanai, taču Minska tos nav ņēmusi vērā.

Savukārt Espo konvencijas dalībvalstis šogad februārī atzina, ka Astravjecas AES būvlaukuma vieta izraudzīta, pārkāpjot šo ANO konvenciju, kura reglamentē ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā.

Source

LETA

Tags

Lietuva Minska Viļņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form