Kazahstānas pirmā prezidenta Nursultana Nazarbajeva vecākā meita Dariga Nazarbajeva negaidīti zaudējusi parlamenta augšpalātas spīkera amatu, ziņo "Radio Brīvā Eiropa".
Amatu šobrīd 56 gadus vecā meita ieguva pirms gada, kad 2019. gada 19. martā viņas tēvs pēc 30 gadus ilgas valdīšanas atteicās no prezidenta amata. Viņš formāli savā vietā iecēla Kasimu Žomartu Tokajevu, bet pats faktiski turpināja pārvaldīt Kazahstānu no Valsts drošības padomes vadītāja krēsla.
Par Darigas atstādināšanu pagaidām vēsta tikai īss paziņojums Tokajeva oficiālajā prezidenta mājaslapā. Līdzšinējais senāta spīkers Tokajevs ir ilggadējs Nazarbajeva partijas "Nur Otan" pārstāvis. Tika uzskatīts, ka Tokajevs, būdams vadāms un Nazarbajeviem lojāls, kādā brīdī varu nodos tālāk Darigai. Parlamenta augšpalātas spīkeres amats viņai ļāva pārņemt varu automātiski, ja Tokajevs atkāptos vai citu iemeslu dēļ nebūtu spējīgs pildīt prezidenta pienākumus.
Nazarbajevas vietā nācis Tokajeva administrācijas vadītājs Maulens Ašimbajevs, kurš pat 15 gadus bijis lojāls Nazarbajeva partijas "Nur Otan" biedrs. Prezidenta administrāciju turpmāk vadīs līdzšinējais informācijas un sociālās attīstības ministrs Daurens Abajevs, bet viņa vietā nākusi Aida Balajeva. Medijs atzīmē, ka šīs pārmaiņas pagaidām ir pārāk nenozīmīgas, lai saprastu, vai Tokajevs nostiprina pats savu varu vai arī iekšēji rotē Nazarbajeviem lojālus cilvēkus.
Spīkeres krēsla zaudēšana ievērojami pasliktinājušas Nazarbajeva meitas iespējas turpināt klana valdīšanu Centrālāzijas lielvalstī un uzjundījušas spekulācijas par varas maiņu. Politiskā šūpošanās notiek brīdī, kad pasaulē smagi krities pieprasījums pēc Kazahstānas galvenās eksportpreces naftas, un Covid-19 pandēmijas dēļ ierobežots arī graudaugu eksports.
Par patiesām pārmaiņām gan liecinās tikai tas, vai amatu rokādēm sekos centieni ierobežot Nazarbajeva vidējās meitas Dināras ietekmīgā vīra Timūra Kulibajeva varu, lēš "Radio Brīvā Eiropa". Viņš ir viens no bagātākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem Kazahhstānas uzņēmējdarbības vidē. Viņa vārds arī savulaik izskanējis, runājot par potenciālajiem valsts vadītājiem, kuri varētu noturēt valsts vadību ģimenes rokās.
Kazahstāna pēc teritorijas ir devītā lielākā valsts pasaulē, kurā dzīvo ap 18,5 miljoni iedzīvotāju. Aptuveni 65% no viņiem ir kazahi, bet ap 20% – etniskie krievi. Vairāk nekā 70% iedzīvotāju ir musulmaņi, un Kazahstānā valdošā konservatīvisma dēļ iepriekš izskanējušas šaubas, ka, neskatoties uz autoritāro un izteikti vertikālo valsts pārvaldes modeli, sabiedrība varētu nepieņemt sievieti valsts prezidenta amatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
