Vīnē otrdien sākās pirmās sarunas starp Serbiju un Kosovu kopš 1999.gada kara, lai gan Serbijas delegācija pirmdien draudēja boikotēt šīs sarunas. Sarunas oficiāli atklāja Austrijas kanclers Volfgangs Šisels.
Tajās netiks apspriests jautājums par Kosovas galīgo statusu, bet paredzēts koncentrēt uzmanību uz tādiem praktiskiem jautājumiem kā transports, enerģētika, bez vēsts pazudušie un bēgļi.

Sarunu mērķis ir veicināt uzticēšanos starp Belgradu un Prištinu. Tajās piedalās ANO un Eiropas Savienības, NATO ģenerālsekretāra Džordža Robertsona un tā sauktās Kontaktgrupas bijušās Dienvidslāvijas jautājumos pārstāvji.

Serbijas delegāciju sarunās vada premjerministrs Zorans Živkovičs un vicepremjers Nebojša Čovičs, kura pārziņā ir Kosovas lietas. Kosovas delegāciju vada prezidents Ibrahims Rugova, bet premjerministrs Bajrams Redžepi ir atteicies doties uz Vīni, jo Kosovas parlaments nav atbalstījis viņa piedalīšanos šajās sarunās.

Redžepi nedēļas nogalē paziņoja, ka vēl nav īstais laiks šādām sarunām. Serbija pirmdien draudēja boikotēt šīs sarunas tāpēc, ka Kosovas delegācijā nebija neviena provinces serbu minoritātes pārstāvja. Pēc Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja telefona zvaniem Serbijas un Melnkalnes prezidents Svetozars Marovičs paziņoja, ka valdības delegācija piedalīsies sarunās.

Kosovu pārvalda ANO kopš 1999.gada, kad NATO aviācijas uzlidojumi izbeidza serbu represijas pret albāņiem, kuri sastāda Kosovas iedzīvotāju vairākumu. Serbija uzstāj, ka Kosova vēl arvien ir daļa no tās teritorijas, bet Kosovas albāņi pieprasa neatkarību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit