Kenedijs 1961. gadā valsts vadītāja amatu ieņēma būdams tikai 43 gadus vecs, tādējādi kļūstot par visu laiku jaunāko ASV prezidentu. Jaunais un no slavenas politiķu dinastijas nākušais demokrāts par spīti viņa kara varoņa statusam, Pulicera balvu ieguvušajai autobiogrāfijai, kaismīgajām runām un lielajai piekrišanai sieviešu vidū vēlēšanās tikai ar grūtībām apsteidza sāncensi no republikāniskās partijas Ričardu Niksonu.
Tomēr Kenedija politika, kura ieguva apzīmējumu "jaunās [iekarojamās] robežas", drīz vien iekaroja simpātijas sabiedrības acīs. Viņa pieeja politikai piesaistīja gados jaunākos, un viņš pat kļuva par sava veida popkultūras fenomenu, kam labs apliecinājums ir Merilinas Monro izpildītā dziesma "Happy Birthday, Mr. President" par godu viņa 45. dzimšanas dienai.
Piedāvājam iepazīties ar viņa trim lielākajiem politiskajiem sasniegumiem:
Pēc ASV neveiksmīgā mēģinājuma gāzt komunistiskās Kubas līdera Fidela Kastro valdību 1961. gadā, tā dibināja saites un kļuva par ciešu Padomju Savienības sabiedroto. 1962. gada jūlijā Kastro ar PSRS vadītāju Ņikitu Hruščovu slepeni vienojās Kubā izvietot padomju atomraķetes, lai atturētu amerikāņus no atkārtota invāzijas mēģinājuma.
Jau tā paša gada oktobrī ASV spiegu lidmašīna "U-2" nofotografēja atomraķešu palaišanas bāžu izbūvi Kubā. ASV prezidents Kenedijs tūlītēji apsvēra šo objektu iznīcināšanu gaisa uzlidojumā, bet atturējās, jo nebija drošs, vai raķetes jau ir darba kārtībā, norāda portāls "Mic". Viņš baidījās, ka nepārdomātam uzlidojumam varētu draudēt atbildes atomtrieciens.
Pēc vairāku dienu konsultācijām Kenedijs pavēlēja uzsākt komunistiskās salas pilnīgu blokādi, lai novērstu jaunu ieroču ievešanu Kubā. Pēc 13 spriedzes pilnām dienām, kurās abu lielvaru diplomāti meklēja ceļus, lai nesāktos atomkarš, tika rasts mierīgs situācijas atrisinājums, kura rezultātā PSRS atomraķetes no Kubas aizveda.
Kenedijs pēc šī incidenta atrisināšanas kļuva par nacionālo un globālo varoni, atzīmē "New York Times".
Kenedija slavenais teiciens "Nejautā, ko valsts var darīt tavā labā, bet gan ko tu vari darīt valsts labā", kuru viņš teica savā inaugurācijas runā, iedrošināja cilvēkus līdzdarboties politikā, cīnīties par cilvēktiesībām un ar nevalstisko organizāciju palīdzību risināt citas problēmas sabiedrībā.
Drīz pēc inaugurācijas, 1961. gada martā, Kenedijs dibināja ASV Miera korpusu – programmu, kura ar brīvprātīgo palīdzību varētu veicināt mieru pasaulē un starptautisko draudzību. Šī programma iedrošināja jauno paaudzi, izmantojot tai piemītošo ideālismu, saviem spēkiem censties risināt problēmas no AIDS līdz ekonomiskajai attīstībai aptuveni 140 valstīs, atzīmē "Politico".
Šī globālā amerikāņu programma aizsāka līdzīgu miera korpusu veidošanos visā pasaulē, palīdzot palielināt cilvēku līdzdalību politiskajos un ekonomiskajos procesos, kā arī attīstīt pilsonisko sabiedrību.
Tikai dažus mēnešus pēc stāšanās amatā Kenedijs ASV Kongresā uzstājās ar runu, kurā aicināja "nosēdināt cilvēku uz Mēness un atvest viņu atpakaļ droši uz Zemi" līdz desmitgades beigām.
Viņš runā skaidri norādīja, ka neviena atsevišķa kosmosa misija šajā laikā nebūs cilvēcei tik nozīmīga un tik svarīga kosmosa tālākai izpētei kā šī. Viņš Kongresam lūdza piešķirt šai programmai septiņus līdz deviņus miljardus ASV dolāru, un guva tam atbalstu.
Pirmais cilvēks uz Zemes pavadoņa izkāpa 1969. gada 20. jūlijā, un līdz 1972. gada beigām ASV uz Mēnesi nosūtīja vēl piecus cilvēku vadītus kosmosa kuģus.
Pats Kenedijs šo cilvēces sasniegumu gan nepiedzīvoja, jo tika nogalināts 1963. gada 22. novembrī.
