Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Briselē šodien politiķi atbalstīja priekšlikumu, ka sešu mēnešu laikā ES dalībvalstīs tiks ieviestas pastiprinātas pārbaudes uz Šengenas ārējās robežas. Tas nozīmē, ka visu robežšķērsotāju dokumenti tiks pārbaudīti datu bāzēs un nākotnē uz robežām nav izslēgtas arī ceļotāju rindas, pastāstīja Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Šāda kārtība nepieciešama, lai pārliecinātos, ka šīs personas nerada draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai.
"Šādas pārbaudes attieksies uz visiem ceļotājiem, tajā skaitā uz ES pilsoņiem. Līdz šim attiecībā uz ES pilsoņiem tā nebija, ka katram pārbaudīja datu bāzēs dokumentus. Jaunā kārtība paredz, ka, piemēram, ja cilvēks dosies uz Krieviju vai atpakaļ, tad viņam pārbaudīs pasi caur datu bāzi. Šādu kārtību paredz grozījums regulā, tāpēc tiks grozīta šī regula. Ja radīsies kādas aizdomas par robežšķērsotāju, tad varēs veikt padziļinātas biometrijas datu pārbaudes. Līdz šim ES pilsoņiem vienkārši vizuāli tika pārbaudīta pase, taču tagad būs pienākums datu bāzē šos datus ievadīt, lai pārliecinātos, vai nav kāda informācija par šo personu," skaidroja Kozlovskis.
Ministru vidū gan bijusi diskusija par to, cik liels pārejas termiņš jaunās kārtības ieviešanai dalībvalstīm nepieciešams. Priekšlikumi bija no sešiem līdz 12 mēnešiem, taču beigās ministri vienojušies par sešiem mēnešiem.
Jaunā kārtība varētu izraisīt iespējamās ceļotāju rindas uz ārējām robežām. Pastāv gan priekšlikums, ka gadījumā, ja kādās vietās reāli veidosies robežšķērsotāju sastrēgumi, tad uz riska analīzes pamata šajās vietās varētu ceļotāju pārbaudīt izvēles kārtībā, skaidroja Kozlovskis.
ES iekšlietu ministri arī diskutējuši par ES robežapsardzes aģentūras "Frontex" kapacitātes palielināšanu un sava veida robežsargu ātrās reaģēšanas vienības turēšanu rezervē krīzes gadījumam. Šāda vienība būtu līdz 1500 cilvēku liela. Tā būtu domāta dalībvalstīm palīdzībai, ja kāda no tām nokļūtu ārkārtas situācijā saistībā ar migrācijas spiedienu.
"Frontex" aģentūrai arī plānots palielināt pilnvaras un kompetenci, proti, krīzes situācijā iepriekšminēto vienību var nosūtīt uz krīzes skarto vietu bez ES dalībvalsts piekrišanas.
"Aģentūra netiek veidota kā daudzkārt presē pieminētā ES robežsardze, bet tiek tā tiek stiprināta un palielinātas šīs aģentūras pilnvaras. Tas nenozīmē, ka tiek izveidota kopēja ES robežsardze, aizstājot dalībvalstu robežsardzes dienestus," skaidroja Kozlovskis.
Latvijas dalības apmērus šajā projektā ministrs atturējās minēt. Vispirms šādas vienības veidošanā jāpieņem regula, kura šobrīd ir saskaņošanas stadijā. Kad regulu pieņems, tad būs vairāk konkrētības, norādīja ministrs.
Ministri arī šodien diskutēja par esošo situāciju ar migrāciju, un dalībvalstu kopīgais secinājums bija tāds, ka nekādas jaunas iniciatīvas šobrīd netiks virzītas, bet jāturpina ieviest iepriekš plānotie pasākumi. Ministrs uzsvēra, ka iepriekš pieņemtajā patvēruma meklētāju pārvietošanas programmā ES iekšienē no 160 000 cilvēku pārvietoti vien aptuveni 500 cilvēki. ES ministri gan lielas cerības liek uz NATO misiju, kas pilnvarota ES ārējo robežu aizsardzībā, piebilda Kozlovskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
