Kļičko 10.septembrī Varšavā plānota cīņa ar poli Tomašu Adameku, kurā viņam jāaizstāv Pasaules Boksa padomes (WBC) titulu, tomēr ukrainis uzreiz pēc jaunumu uzzināšanas par Timošenko atgriezies Kijevā.
"Kad uzzināju, kas noticis Ukrainā, pārtraucu trenēties cīņai un atgriezos Kijevā. Šī ir cīņa par demokrātiskām vērtībām un atklātību, tāpēc nevaru būt tikai situācijas novērotājs," Kļičko sestdien raksta savā blogā ziņu portālā "Ukrainskaja Pravda".
Bokseris, kurš 2008.gadā cīnījās par Kijevas mēra amatu, uzsvēra, ka Ukrainas 20. neatkarības gadadienas priekšvakarā valstī tiek "iznīcināta" demokrātija.
"Ja šādi turpināsies, mēs mūžam dzīvosim diktatoriskā valstī, totālā korupcijā un varēsim aizmirst par demokrātisku sabiedrību," skarbs izteikumos ir Kļičko. "Vai valdība karos ar cilvēkiem un ieslodzīs visos tos, kuri neatbalsta valsts pārvaldības metodes."
"Tas var beigties ar Ukrainas starptautisku izolāciju, pieliekot punktu vēlmei dzīvot brīvā, demokrātiskā valstī ar eiropeiskām vērtībām," rakstīja bokseris.
Kļičko vada Ukrainas Demokrātisko reformu aliansi (UDAR), kas gan ārpus galvaspilsētas vēl nav guvusi ietekmi. Zīmīgi, ka alianses saīsinājums ukraiņu un krievu valodās nozīmē "sitiens".
Kā ziņots, Timošenko atbalstītāji sestdien Kijevas centrā uzsākuši beztermiņa sēdošo demonstrāciju, protestējot pret viņas apcietināšanu.
Piektdien Kijevas tiesa nolēma apcietināt par varas ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēto Timošenko, kura pēc tam policijas furgonā vairāku simtu policistu ielenkumā pa Kijevas galveno ielu - Hreščatiku - tika nogādāta Lukjanovas cietumā.
Timošenko, kas bija viena no Oranžās revolūcijas līderēm, apgalvo, ka pret viņu uzsāktā tiesas prāva ir pašreizējā prezidenta Viktora Janukoviča politiskā atriebība.
Timošenko uzrādītas apsūdzības varas ļaunprātīgā izmantošanā saistībā ar jauno enerģijas līgumu, ko viņa parakstīja ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu pēc īsā gāzes padeves pārtraukuma no Krievijas 2009.gada sākumā. Prokuratūra uzskata, ka šī vienošanās valstij nodarījusi zaudējumus vairāk nekā 1,5 miljardu grivnu (92,40 miljonu latu) apmērā.
Ja tiks pierādīta viņas vaina, politiķei draud desmit gadu cietumsods.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
