'WikiLeaks' izbeigušies slepenie dokumenti

Portāls ir publicējis visus 251 287 dokumentus no ASV diplomātiskā arhīva, kas nonāca "WikiLeaks" rīcībā.

Tajā skaitā atklātībā nonākuši arī ziņojumos minētie informatoru vārdi. "WikiLeaks"pārstāvji norādījuši, ka pilnu informāciju nācies sniegt, jo tikusi uzlauzta parole, kas ļāva izlasīt šifrētos ziņojumus. Par ziņotāju vārdu atklāšanu, portālu kritizēja citu masu mediji, norādot, ka tādējādi var tikt apdraudēta cilvēku dzīvība.

Kā ziņots, pirmais lielais dokumentu bloks, kas skāra karadarbību Afganistānā, tika publiskots 2010. gada jūlijā. Vēlāk oktobrī tika publicēti līdzīgi ziņojumi par karu Irākā. Pēc tam 28. novembrī sākās diplomātiskās sarakstes daļu publicēšana, līdz 2011. gada augustā atklātībā nonāca slepenās depešas, kur aprakstīta vecu cilvēku un bērnu slepkavības Irākā un informācija par CIP slepenajiem cietumiem, kā arī citas ziņas no diplomātiskajām pārstāvniecībām desmitos pasaules valstu.

Jau vēstīts, ka par informācijas nopludināšanu portālam tiek turēts aizdomās ASV armijas ierindnieks Bredlijs Menings, kurš strādājis armijas izlūkdienestā.

Meningam izvirzītajās apsūdzībās gan nav tieši pieminēta "WikiLeaks", tomēr tajās teikts, ka Menings tiek apsūdzēts par to, ka nelikumīgi lejupielādējis simtiem tūkstošu valdības dokumentu un izraisījis to publicēšanu internetā. Jaunās martā izvirzītās apsūdzībās teikts, ka Menings esot zinājis to, ka "internetā publicēti izlūkošanas dati ir pieejami ienaidniekam".

"WikiLeaks" pērn izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā. 28.novembrī tā sāka publiskot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.

"WikiLeaks" dibinātājs un vadītājs Džulians Asanžs decembrī noliedza, ka viņš vai viņa organizācija būtu mudinājuši Meningu lejupielādēt slepenus ASV bruņoto spēku un Valsts departamenta dokumentus no valdības datorsistēmas vai palīdzējuši viņam to izdarīt.