Lietuviešu, poļu, baltkrievu, ukraiņu un citu tautu pagātne, ko vieno kopīga pieredze deviņpadsmitā gadsimta cīņās pret cariskās Krievijas režīmu, iedvesmo veidot ciešākas saites arī šajos laikos, piektdien norādījis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, runājot 1863.-1864.gada sacelšanās vadītāju un dalībnieku mirstīgo atlieku pārapbedīšanas ceremonijā.
Viņš atzinis, ka šis notikums ļauj jaunām acīm paraudzīties uz Lietuvas un visa reģiona toreizējo vēsturi, labāk saprast, cik tā bijusi sarežģīta, un atrast šīs sacelšanās īsto vietu vēsturiskajā atmiņā.
"Šī pieredze iedvesmo mūs tiekties pēc ciešākām saitēm, radīt jaunas brīvības vīzijas un ķerties pie kopīgiem darbiem," prezidents sacījis pirms Svētās Mises Viļņas katedrālē.
Pārapbedīšanas ceremonijā piedalījās arī Polijas prezidents Andžejs Duda, Baltkrievijas vicepremjers Igors Petrišenko, kā arī Latvijas un Ukrainas valdības amatpersonas.
Pēc Nausēdas teiktā, toreizējās sacelšanās devīze "Par mūsu un jūsu brīvību!" savas daudznozīmības dēļ šobrīd ir tikpat aktuāla kā deviņpadsmitajā gadsimtā.
"Varam cits citam vēlēt brīvību, saredzot šo "mēs" un "jūs" šauri - kā mūslaiku nācijas, kuras ievēro un tur godā kopīgas valsts tradīciju, bet tikpat lielā mērā varam novēlēt brīvību arī citām tautām, kurām tās vēl pietrūkst," sacījis Lietuvas prezidents.
1863. un 1864. gadā Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā notika sacelšanās pret Krievijas impērijas varu. Šīs sacelšanās mērķis bija bija atjaunot Polijas-Lietuvas kopvalsti 1772. gada robežās.
Apspiežot sacelšanos, Viļņas Lukišķu laukumā nāvessods tika izpildīts 21 nemierniekam. Viņu mirstīgās atliekas tika apraktas Ģedimina kalnā, kas tolaik plašākai sabiedrībai nebija pieejams.
Sacelšanās dalībnieku apbedījuma vieta tika atrasta 2017. gadā, veicot Ģedimina kalna nostiprināšanas darbus. Arheologiem izdevās atrast 20 nogalināto nemiernieku mirstīgās atliekas, tostarp sacelšanās vadītāju Zigmunta Serakovska un Konstantīna Kaļinovska pīšļus.
Kā izteicies Nausēda, nogalinātie sacelšanās dalībnieki aprakti paslepus, lai viņu kapavieta nekļūtu par iedvesmas avotu jaunām brīvības cīnītāju paaudzēm, taču viņi nekad nav bijuši aizmirsti.
"Simboliski, ka pirmā zīme, kas ļāva nešaubīgi atpazīt apraktos, bija mūžīgas mīlestības simbols - zelta gredzens ar iegravētiem jaunlaulāto vārdiem un laulību datumu," piebildis prezidents, atgādinot, ka izrakumos tika atrasts Serakovska laulības gredzens, kas, pēc Nausēdas vārdiem, ieguvis jaunu jēgu, simbolizējot mīlestību un uzticību ne tikai pret sievieti, bet arī pret tēvzemi.
Viļņas arhibīskaps metropolīts Gintars Grušs savukārt atgādinājis ievainotā un gūstā kritušā Serakovska vārdus, kuros sacelšanās vadītājs noraidījis apgalvojumu, ka nogalinātie nemiernieki uzskatāmi par "nelaimīgajiem", - "viņi nav nekādi nelaimīgie, viņi ir Lietuvas sēkla, kas nākotnē uzziedēs skaistiem brīvības ziediem".
Serakovskis, kurš dzimis Volīnijas guberņā, kas atrodas tagadējās Ukrainas rietumos, bija cariskās Krievijas armijas virsnieks. 1863. gada pavasarī viņš kļuva par vienu no sacelšanās līderiem un pasludināja sevi par Lietuvas un Kauņas vojevodu, pieņemot vārdu Dolengo. Viņš īsā laikā izveidoja apmēram 5000 vīru lielu kaujas vienību, taču cariskās Krievijas spēki to sakāva aprīļa beigās. Serakovskis, kuram krūtīs bija trāpījusi lode, tika sagūstīts. Lauka kara tiesa viņam piesprieda nāvessodu pakarot.
Serakovskis tika pakārts Viļņas Luķišķu laukumā 1863. gadā 37 gadu vecumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
