Foto: EPA/Scanpix/LETA
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien, tiekoties ar ASV un Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem, mudināja pastiprināt sankcijas pret Krieviju, teikts paziņojumā medijiem, kas publicēts prezidenta oficiālajā mājaslapā.

Maskava tikmēr brīdinājusi Zelenski nelūgt Vašingtonai pastiprināt sankcijas pret Krieviju, norādot, ka tas nepalīdzēs viņa centieniem izbeigt konfliktu Austrumukrainā.

Zelenskis pirmdien savā inaugurācijas ceremonijā paziņoja, ka par savu galveno uzdevumu uzskata karadarbības izbeigšanu valsts austrumos, un tā izpildei viņš ir gatavs pieņemt nepopulārus lēmumus, tostarp tādus, kuru dēļ viņam var būt jāatstāj valsts vadītāja amats.

"ASV Ukrainai ir spēcīgs un ļoti nopietns partneris, pirmkārt, centienos pārvarēt Krievijas agresiju. Patstāvīgi pārvarēt Krievijas agresiju Donbasā un Krimā mēs nespēsim, tāpēc mums ir vajadzīga jūsu palīdzība. Vēlos aicināt, lai ASV turpina sankciju pastiprināšanu pret Krieviju," inaugurācijas dienā tiekoties ar ASV administrācijas un Kongresa pārstāvjiem, sacīja Zelenskis.

Viņš pateicās Vašingtonai par atbalstu un norādīja, ka Ukrainas reformēšana notiks paralēli ar uguns pārtraukšanu Donbasā.

Sarunās ar Zelenski piedalījās ASV enerģētikas ministrs Riks Perijs, ASV īpašais pārstāvis Ukrainas jautājumos Kurts Volkers un senators Rons Džonsons.

"Tā ir retorika, kas nepalīdzēs Ukrainai atrisināt problēmu Austrumukrainā," paziņoja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Viņš norādīja, ka Ukrainai būtu jāpieturas pie Minskas vienošanās, ja tā vēlas atrisināt šo konfliktu.

"ASV nespēj izpildīt Minskas vienošanās [prasību] sarakstu. Arī Krievija to nevar izpildīt," sacīja Peskovs.

"Kijeva ir tā, kura var un kurai tas jāizpilda," sacīja Peskovs.

Krievija ir atteikusies apsveikt Zelenski ar uzvaru Ukrainas parlamenta vēlēšanās, kurās Zelenskis 21.aprīlī pārliecinoši sakāva līdzšinējo valsts galvu Petro Porošenko.

Perijs iepriekš šodien Kijevā pavēstīja, ka Vašingtona gatavojas noteikt ierobežojumus uzņēmumiem, kas iesaistīti gāzesvada projektā "Nord Steam 2".

Ministrs norādīja, ka cer uz attiecīga likumprojekta apstiprināšanu ASV Senātā un Pārstāvju palātā tuvākajā nākotnē.

"Pretestība "Nord Steam 2" joprojām ir dzīva un spēcīga Savienotajās Valstīs," sacīja Perijs.

Likumprojekts paredzēs "ļoti, loti apgrūtinošus ierobežojumus kompānijām, kas turpina darījumus ar "Nord Stream 2"," norādīja Perijs.

"Nord Stream 2" galvenais projektu vadītājs Henings Kote sacīja, ka situācija pagaidām saglabājusies nemainīga.

"Mēs esam pieredzējuši līdzīgus soļus arī agrāk. Līdz šim sankciju riskam nav bijis ietekmes, neviens no mūsu partneriem nav pametis projektu," paziņoja Kote.

"Nord Stream 2" ir Krievijas un Vācijas kopīgs projekts, kurā līdz ar Krievijas koncernu "Gazprom" iesaistītas Vācijas kompānijas "Wintershall" un "Uniper", Nīderlandes un Lielbritānijas "Shell", Francijas "Engie" un Austrijas OMV.

ASV un vairākas Eiropas valstis bažījas, ka Maskava ar šo projektu iegūs pārlieku lielu kontroli pār Eiropu, īpaši kaitējot Polijai un Ukrainai.

Ukraina uzskata, ka šis projekts ir publisks apvainojums Eiropas Savienības (ES) centieniem panākt, lai Krievija izbeidz konfliktu Austrumukrainā.

Peskovs noraidīja ASV sankciju draudus, norādot, ka projekts lielā mērā jau ir īstenots.

Zelenskis pirmdien tikās arī ar Eiropas Komisijas viceprezidentu enerģētikas savienības jautājumos Marošu Šefčoviču.

Sarunas gaitā Zelenskis sacīja, ka arī turpmāk cer uz ES atbalstu sarunās ar Krieviju gāzes jautājumā, kā arī uzsvēra, ka svarīga ir sankciju pastiprināšana pret Krieviju.

"Tas Ukrainai un tiem cilvēkiem, kurus mēs zaudējam Donbasā, ir vitāli svarīgi," sacīja prezidents.

Valsts ir "gatava pareiziem, godīgiem soļiem iet uz ES", viņš piebilda.

Zelenskim bijušas tikšanās arī ar Baltijas valstu, Ungārijas un Gruzijas prezidentiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!