Zelenskis EK prezidentei Kijivā: ar pieņemtajām sankcijām nepietiek. Teksta tiešraides arhīvs
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Krievijas iebrukums Ukrainā, kas izceļas ar īpašu nežēlību un brutalitāti, turpinās jau 44. dienu. Pēdējo nedēļu uzmanības centrā bija šausmas un zvērības pret civiliedzīvotājiem, kas pēc okupantu spēku atkāpšanās atklājās Kijivas piepilsētā Bučā, taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdina, ka vēl vairāk civiliedzīvotāju upuru ir Borodjankas ciemā. Turpinām sekot notikumiem Ukrainā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
  • Krievijas invāzija Ukrainā sākās 24. februārī. Piektdien norit kara 44. diena.
  • Krievijas karaspēka raidītajām raķetēm piektdien trāpot Doneckas apgabala Kramatorskas pilsētas dzelzceļa stacijai, gājuši bojā desmitiem cilvēku, paziņojis Doneckas apgabala gubernators Pavlo Kirilenko.
  • Ziemeļos Krievijas spēki tagad ir pilnībā atkāpušies no Ukrainas uz Baltkrieviju un Krieviju. Vismaz daži no šiem spēkiem tiks pārcelti uz Austrumukrainu, lai cīnītos Donbasā, ziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
  • Nākamā intensīvās karadarbības fāze gaidāma Ukrainas austrumos, no kurienes jau tiek evakuēti iedzīvotāji. Šobrīd okupanti veic spēku pārgrupēšanu un pārdislocēšanu uz Donbasu. Vairākās pilsētās šajā reģionā aizvadītās diennakts laikā jau ir notikuši Krievijas uzbrukumi.
  • Dienvidos esošā Mariupoles pilsēta joprojām ir ielenkta un humānā situācija tur aizvien ir katastrofāla.
  • Ukraina ziņo, ka kopš kara sākuma Krievija ir zaudējusi aptuveni 19 000 karavīru.

Krievijas iebrukums Ukrainā. 44. diena (08.04.2022)
Cienījamie "Delfi" lasītāji, šovakar teksta tiešraidi par Krievijas asiņaino iebrukumu Ukrainā un ar to saistītajiem notikumiem pārtraucam. Pirmdien no rīta mūsu komanda turpinās sekot notiekošajam, lai informētu par svarīgāko.
Kijivas folkloras ansamblis "Bortņičanka" publicējis dziesmu "Degošie tanki liesmoja" par iebrucējiem ukraiņu zemē.
Kremlis esot veicis izmaiņas galveno kara vedēju vidū – turpmāk Krievijas karaspēku Ukrainā vadīšot ģenerālis ar lielu pieredzi karā Sīrijā Aleksandrs Dvorņiks. (BBC)
ASV izlūkdienestu informācija liecinot, ka Krievija vēlas mobilizēt "vairāk nekā 60 000 karavīru" – jauniesaucamos un rezervistus, lai pastiprinātu spēkus iebrukumam, sacījusi augsta ASV aizsardzības amatpersona. Viņš vienlaikus atzīmēja, ka vēl ASV nav novērojušas, ka pie Ukrainas vai Ukrainā būtu ieradušies jauni pilnībā apmācīti un bruņoti papildspēki, kas varētu papildināt noplicinātās taktiskās kaujas grupas. Aizsardzības amatpersona norādījusi, ka pēc ASV aplēsēm Krievijai tagad ir "zem 85% no tās pieejamās kaujas jaudas", kas bija uzkrāti pirms iebrukuma Ukrainā februārī Turklāt ASV analītiķi uzskatot, ka Krievijas armijai joprojām nav izdevies atrisināt "tās loģistikas un uzturēšanas problēmas", tostarp problēmas, kas pastāv ārpus Ukrainas, sacīja augsta ASV aizsardzības amatpersona. Tas varētu nozīmēt lēnu Krievijas spēku papildināšanu Ukrainas austrumos.
Ukrainai piektdien izdevies evakuēt 6665 cilvēkus. No Mariupoles un Berdjanskas Zaporižjā ieradās 5158 cilvēki gan ar savu transportu, gan evakuācijas autobusiem. No viņiem 1614 bijuši Mariupoles iedzīvotāji. Savukārt Melitopolē okupācijas spēki jau diennakti aizturējuši astoņus evakuācijas autobusus. Tiekot vestas sarunas par autobusu atgriešanu ar vietējiem iedzīvotājiem, atbilstoši vienošanās noteikumiem. No šobrīd Krievijas spēku visapdraudētākā Donbasa reģiona aizvadītajā diennaktī evakuēti 1507 cilvēki.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis piektdien, tiekoties ar Eiropas Savienības augstākajām amatpersonām atzīmējis, ka pieņemtās sankcijas pret Krieviju ir nepietiekams. "Es vēlētos pateikties visai pasaulei, Eiropas Savienībai un Urzulai fon der Leienai personīgi par 5. sankciju paketi, bet es domāju, ka ar to nepietiek," viņš paziņojis, stāvot blakus fon der Leienai un Augstajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam. "Viņi [Krievija] ir daudz mums atņēmuši – teritorijas, cilvēkus. Lai gan Ukraina var atgriezt teritorijas, tā nevar atdzīvināt šos cilvēkus. Lūdzu, turpiniet mums palīdzēt ar sankcijām," paudis Zelenskis. ES piektajā sankciju kārtā ietverts Krievijas ogļu importa aizliegumu un bloķēta Krievijas piekļuvi ES ostām. Borels atzina, ka Ukrainai ir nepieciešams vairāk ieroču. Augstais bloka pārstāvis ārlietās norādīja, ka tuvāko pāris dienu laikā cer uz vēl 500 miljonu eiro piešķiršanu militārās palīdzības formā papildus jau piešķirtajam vienam miljardam eiro. (Sky News)
Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien paziņojis, ka, viņaprāt, Vācija jau "šogad" spēs pārtraukt Krievijas naftas importu. Vizītes laikā Londonā, runājot blakus Lielbritānijas premjerministram Borisam Džonsonam, Šolcs sacījis, ka Vācija "aktīvi strādā", lai kļūtu neatkarīga no Krievijas naftas importa. Vācijas kanclers skaidroja, ka uzskata, ka Vācija šogad spēs atteikties no Krievijas naftas, taču piebildis, ka Vācijai būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai atradinātos no Krievijas gāzes. (CNN)
Ukrainas Ombuds Ludmilla Deņisova atklājusi informāciju par diviem reģistrētajiem Krievijas karaspēka īstenotajiem bērnu izvarošanas gadījumiem Kijivas apgabalā, kas abi fikšeti Bučā: - Pieci okupanti izvarojuši kādu 14 gadus vecu meiteni, kurai pēc zvērīgā uzbrukuma sākusies grūtniecība. - Kāds 11 gadus vecs zēns izvarots pie krēsla piesietas mātes acu priekšā. Deņisova atgādinājusi, ka izvarošanu stingri aizliedz Ženēvas konvencijas 27. pants par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā, uzsverot, ka Krievijas kara noziedznieki ir jāsoda. (Babel)
Ukrainas Dņipropetrovskas apgabalā atklāta Maskavas Patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīcas garīdznieka sadarbība ar Krieviju. Baznīcas abats mudinājis draudzes locekļus sniegt palīdzību Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem. Par noziedzīgo rīcību viņam noteikts apcietinājums.
Amerikāņu rakstnieks un Jēlas universitātes vēstures profesors Timotijs Snaiders, kurš specializējies tieši Centrālās un Austrumeiropas vēstures pētniecībā un aprakstīšanā, "RIA Novosti" nedēļas nogalē publicēto rakstu "Kas Krievijas būtu jādara ar Ukrainu?" nodēvējis par "Krievijas genocīda rokasgrāmatu". Snaiders atzīmē, ka, kā jau noradījis kopš kara sākuma, ""denacifikācija" oficiālajā Krievijas valodā nozīmē tikai Ukrainas valsts un nācijas iznīcināšanu. ""Nacists", kā skaidro genocīda rokasgrāmata, ir vienkārši cilvēks, kurš sevi identificē kā ukraini," viņš raksta savā interneta vietnē. Snaiders raksta: "Ikvienam, kurš joprojām tic, ka Putina Krievija iebilst pret galēji labējiem Ukrainā vai jebkur citur, genocīda programma ir iespēja pārdomāt. Putina Krievijas režīms runā par "nacistiem" nevis tāpēc, ka iebilst galēji labējiem, bet gan kā retorisku līdzekli, lai attaisnotu neizprovocētu karu un genocīda politiku. Putina režīms ir galēji labējs. Tas ir pasaules fašisma centrs. Tas atbalsta fašistus un galēji labējus autoritāros līderus visā pasaulē. Mainot tādu vārdu nozīmi kā "nacists", Putins un viņa propagandisti rada vairāk retoriskas un politiskās telpas fašistiem Krievijā un citur." https://www.delfi.lv/news/arzemes/ko-krievija-stasta-par-planiem-ukraina-iznicinat-paraudzinat-un-sadalit.d?id=54214246
Lielbritānija apstiprinājusi bruņotu transportlīdzekļu nosūtīšanu Ukrainai. Kā viens no modeļiem, kas ticis minēts kā piemērs tam, kādu palīdzību briti gatavojas sūtīt ir lielie "Mastiff" bruņuauto.
Francija ir gatava "iet tālāk" un aizliegt Krievijas naftas iepirkšanu, intervijā CNN atklājis Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs. "Runājot par Franciju, mēs esam gatavi iet tālāk un pieņemt sankcijas [Krievijas] naftai, un esmu dziļi pārliecināts, ka nākamie soļi un nākamās diskusijas koncentrēsies uz šo jautājumu par Krievijas naftas sankcionēšanu," viņš sacīja. Lemērs gan atzīmēja, ka arī jaunākās sankcijas, par kurām vienojās Eiropas Savienības dalībvalstis, ir ļoti efektīvas un "smagākās kopš Eiropas Savienības izveides". (CNN)
Ukrainas pilsētā Bučā piektdien, 8. aprīlī, uzsākta līķu ekshumēšana no masu kapa. Līdz šim eksperti atrakuši un apskatījuši 18 līķus, no kuriem 16 ir šautas, bet diviem - šrapneļu un šautas brūces. (Babel)
Vācijas kanclers Olafs Šolcs Krievijas iebrukumu Ukrainā raksturojis kā postošu un norādījis, ka Vācija turpinās palīdzēt stiprināt Ukrainas aizsardzību. "Tas ir zvērīgs karš, kas Ukrainā rada šausmīgus postījumus un kurā ir daudz upuru. Civiliedzīvotāju nogalināšana ir kara noziegums, un Krievijas prezidents ir atbildīgs par šiem kara noziegumiem," atzīmējis Šolcs. (Sky News).
Kijevas apgabala Makarivā atrasti 132 ar nošautu cilvēku līķi, ziņojot mazpilsētas mērs Vadims Tokars. Infrastruktūra Makarivā ir gandrīz pilnībā iznīcināta un un apkārtējās teritorijas ir mīnētas. Apbūve Makarivā esot iznīcināta par 40%, norāda mērs, savukārt no aptuveni 15 000 pamatiedzīvotāju visu okupācijas laiku un joprojām pēc atbrīvošanas uz vietas palikuši aptuveni 1000 cilvēku. (Babel) Makarivu okupācijas spēki ieņēma tikai ar otro piegājienu, un tā bija būtisks atbalsta punkts, lai kontrolētu "M06" šoseju starp Kijivu un Ļvivu.
Kramatorskā raķešu uzbrukumā dzelzceļa stacijai bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 50, tostarp pieci mirušie ir bērni. Vēl 98 cietušie nogādāti slimnīcās. "Sagaidām, ka vienas vai divu dienu laikā pēc medicīniskās palīdzības vērsīsies arī citi cietušie, tāpēc cietušo skaits pastāvīgi mainīsies. Starp 98 ievainotajiem, kuri nogādāti ārstniecības iestādēs, 16 bērni, 46 sievietes, 36 vīrieši. Divpadsmit cilvēki pēc uzbrukuma nomira slimnīcā. Stacijā nomira 38 cilvēki," norādījis Doneckas apgabala militārās administrācijas vadītājs Pavlo Kiriļenko. (Babel)
EK prezidente Urzula fon der Leiena nosodījusi Krievijas uzbrukumu Kramatorskas pilsētas dzelzceļa stacijai. "Šorīt notikušais raķešu uzbrukums dzelzceļa stacijai, ko izmanto civiliedzīvotāju evakuācijai Ukrainā, ir briesmīgs," viņa rakstījusi mikroblogošanas vietnē "Twitter". https://twitter.com/vonderleyen/status/1512402831004909574
Kramatorskā bojāgājušo skaits šobrīd ir pieaudzis līdz 40, paziņojis pilsētas mērs. Oleksanders Hončarenko sacīja, ka bojā gājuši 40 cilvēki, tostarp 10 bērni. (BBC)
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien ticies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu Dauninga ielā 10. Tikšanās mērķis ir pārrunāt Lielbritānijas iespējas palīdzēt Vācijai samazināt tās atkarību no Krievijas energoresursu importa. "Mēs nevaram atstāt Putina noziegumus nesodītus," Džonsons sacījis pirms tikšanās ar Vācijas valdības vadītāju. (Sky News) Attēls: Reuters/Scanpix/LETA
Kravu autopārvadājumi ES teritorijā, tostarp tranzītā, ir aizliegti jebkuram Krievijā un Baltkrievijā reģistrētam autotransporta uzņēmumam. Papildu tam sankcijas paredz importa ierobežojumus dažām precēm, ko eksportē Krievija vai kuru izcelsme ir Krievijā, tajā skaitā oglēm un citiem cietajiem fosilajiem kurināmajiem. https://www.delfi.lv/news/national/politics/es-liedz-sauszemes-kravu-parvadajumus-no-krievijas-un-baltkrievijas-krievijas-kugiem-slegtas-ostas.d?id=54229442
Eiropas Savienības aizliegums ogļu importam no Krievijas stāsies spēkā augustā. Lēmums ir ietverts piektajā sankciju paketē, ko Eiropas Savienība pieņēma ceturtdien. Importa aizliegums ietekmēs ceturtdaļu no visa Krievijas ogļu eksporta. Tas Maskavai radīs ikgadējus peļņas zaudējumus astoņu miljardu eiro apmērā. (CNN)
Jaunās sankciju paketes ietvaros, kas Krievijai piemērota par tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) noteikusi sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām Marijai Voroncovai un Jekaterinai Tihonovai, piektdien pavēstījušas divas ES amatpersonas. https://www.delfi.lv/bizness/pasaule/eiropas-savieniba-nosaka-sankcijas-putina-meitam.d?id=54229274
Lielbritānijas Aizsardzības sekretārs Bens Voloss sacījis, ka Apvienotā Karaliste sūtīs uz Ukrainu bruņumašīnas. "Ir tiešām jādara jādara viss, ko varam, lai palīdzētu Ukrainai, un, ja viņi lūdz mums bruņojumu un ja mums tāds ir vai arī ja varam palīdzēt citiem to nogādāt, mēs to darīsim." (Sky News)
Protesta akcija pie Krievijas vēstniecības Londonā. Cilvēki pie Maskavas pārstāvniecības Lielbritānijas galvaspilsētā sanesuši dažādus priekšmetus tostarp veļasmašīnas, paklājus, dažādas rotaslietas - priekšmetus, kurus okupantu spēki ir laupījuši Ukrainā. https://twitter.com/avalaina/status/1512405054703259650
ES un ASV līderi ir reaģējuši uz šorīt notikušo Krievijas armijas veikto uzbrukumu Kramatorskas dzelzceļa stacijā, kur saskaņā ar jaunākajām aplēsēm no Ukrainas gājuši bojā vismaz 39 cilvēki un vēl daudzi tikuši ievainoti. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels sacīja, ka ir "šausminoši" redzēt, ka raķete trāpīja vienai no galvenajām stacijām, ko izmanto civiliedzīvotāji, kas cenšas pamest reģionu. ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels asi nosodīja šorīt notikušo uzbrukumu un nosauca to par "kārtējo mēģinājumu slēgt bēgšanas ceļus tiem, kas bēg no šī nepamatotā kara". Nosodījumu paudis arī Baltais nams. (BBC)
Slovākija piešķīrusi Ukrainai savu pretgaisa aizsardzības sistēmu S-300, lai palīdzētu Kijivai aizsargāties pret Krievijas agresiju, paziņojis Slovākijas premjerministrs Eduards Hēgers. Šādu soli Bratislava spērusi pēc vairākkārtējiem Ukrainas aicinājumiem Rietumvalstīm piešķirt Kijivai nepieciešamo bruņojumu, lai palīdzētu apturēt krievu agresiju. "Es varu apstiprināt, ka Slovākija dāvinājusi Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmu S-300, pamatojoties uz tās lūgumu palīdzēt pašaizsardzībā Krievijas Federācijas bruņotas agresijas dēļ," sacīja Hēgers. (Sky News)
Volodimirs Zelenskis piektdien uzrunā Somijas parlamentam sacījis, ka ir nepieciešams "sankciju kokteilis, kas paliktu atmiņā tāpat kā Molotova kokteilis", lai apturētu Krievijas agresiju. Viņš arī aicinājis Somiju "izrādīt lielāku līderību" Eiropas Savienībā, norādot, ka tas būšot "nozīmīgākais ieguldījums Eiropas drošībā". (CNN)
Melnkalne izraidījusi četrus Krievijas diplomātus par "diplomātisko normu pārkāpumu", piektdien paziņojusi Melnkalnes Ārlietu ministrija. Diplomātiem nelielā Balkānu valsts jāatstāj nedēļas laikā, teikts ministrijas paziņojumā. (LETA)
Eiropas Savienība vienojusies par jaunām sankcijām pret Krieviju. ES norāda, ka šīs piektās "ierobežojošo pasākumu" paketes mērķis ir palielināt ekonomisko spiedienu uz Kremli, un tās mērķis ir "kropļot tā spēju finansēt iebrukumu Ukrainā". Jaunākā sankciju pakete ietver: - Visu veidu Krievijas ogļu importa aizliegumu; - Pilnīgu darījumu aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu četrām Krievijas bankām; - Aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas kravu autoceļu operatoriem strādāt ES; - Krievijas izslēgšanu no iepirkuma līgumiem. ES apsver papildu sankcijas, tostarp attiecībā uz naftas importu un darījumu metodēm. ES ir paziņojusi, ka prioritāte ir samazināt atkarību no Krievijas energoresursu importa. (BBC)
ES dalībvalstis līdz šim ir iesaldējušas Krievijas un Baltkrievijas oligarhu un vienību aktīvus gandrīz 30 miljardu eiro apmērā. (CNN)
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless sacīja, ka Vladimiram Putinam "nerūp savi iedzīvotāji". Ministrs sacīja, ka Putins uzklausīs pret Krieviju vērsto sankciju sekas, piebilstot: "Kur tagad ir viņa draugi? Ja viņa draugi ir Baltkrievija, Ziemeļkoreja un Venecuēla, tā nav ballīte, kuru es vēlos apmeklēt (..) Tā nav vērtīgu draugu grupa." (Sky News)
Jahidne ir neliels ciemats ārpus Čerņihivas pilsētas, kuru Krievijas okupācijas spēki ieņēma no 5. marta līdz 3. aprīlim. Tās civiliedzīvotāji piedzīvoja briesmīgus brīžus, kad okupanti piespieda 130 vīriešus, sievietes un bērnus ielīst 65 kvadrātmetru lielā pagrabā. https://www.delfi.lv/news/arzemes/dzivot-ar-likiem-pagraba-un-meita-bez-kajas-briesmiga-dzive-krievu-okupetajas-teritorijas.d?id=54228116
Krievijas uzbrukumā Kramatorskas stacijā dzīvību zaudējuši jau 39 cilvēki, liecina jaunākā pieejamā informācija, uz kuru atsaucas britu raidsabiedrība BBC.
Krievijas uzbrukumā Kramatorskas stacijai dzīvību zaudējuši arī divi bērni, ziņojis Ukrainas valsts dzelzceļa uzņēmuma priekšsēdētājs Oleksandrs Kamišins. (BBC)
Lielbritānijas aizsardzības ministrs nosodījis uzbrukumu Kramatorskā. Bens Voless sacīja: "Civilās infrastruktūras iznīcināšana ir kara noziegums." "Tās bija augstas precizitātes raķetes, kas tika mērķētas uz cilvēkiem, kuri mēģināja rast humāno patvērumu," turpināja ministrs. "Tā nav pirmā reize (..), kad Krievijas valsts - prezidents Putins un viņa ģenerāļi - cenšas izvērst karu pret civiliedzīvotājiem, civilajām teritorijām un civilo nacionālo infrastruktūru," norādīja Voless. (Sky News)
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis "Instagram" vietnē nosodījis uzbrukumu Kramatorskas dzelzceļa stacijai. Prezidents rakstījis: "[krievi] ciniski iznīcina [Ukrainas] iedzīvotājus, jo [viņiem] pietrūkst spēka un drosmes kaujas laukā mums pretoties." Uzbrukuma rezultātā varētu būt gājuši bojā aptuveni 30 cilvēki. (BBC)
Jau vēstījām par Krievijas uzbrukumu Kramatorskas dzelzceļa stacijai, kura rezultātā, pēc šobrīd pieejamās informācijas, bojā gājuši desmitiem cilvēku.Kļuvis zināms, ka uzbrukuma brīdī stacijā atradās aptuveni 4000 cilvēku. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem bija sievietes, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki, paziņojis pilsētas mērs. (Sky News)
Apvienotā Karaliste noteikusi sankcijas Vladimira Putina meitām. Viņa meitu vārdi - Katerina Tihonova un Marija Voroncova - tagad ir pievienoti Apvienotās Karalistes sankciju sarakstam. Tā ir daļa no "saskaņotiem" centieniem ar ASV, kuras jau ir noteikušas sankcijas pret abām sievietēm. Apvienotās Karalistes valdība arī noteikusi sankcijas pret Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova meitu Jekaterinu Vinokurovu. (BBC)
Šobrīd aktuālā informācija: - Krievijas invāzija Ukrainā sākās 24. februārī. Rit kara 44. diena.- Krievijas karaspēka raidītajām raķetēm piektdien trāpot Doņeckas apgabala Kramatorskas pilsētas dzelzceļa stacijai, gājuši bojā desmitiem cilvēku, paziņojis Doņeckas apgabala gubernators Pavlo Kirilenko.- Ziemeļos Krievijas spēki tagad ir pilnībā atkāpušies no Ukrainas uz Baltkrieviju un Krieviju. Vismaz daži no šiem spēkiem tiks pārcelti uz Austrumukrainu, lai cīnītos Donbasā, ziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.- Nākamā intensīvās karadarbības fāze gaidāma Ukrainas austrumos, no kurienes jau tiek evakuēti iedzīvotāji. Šobrīd okupanti veic spēku pārgrupēšanu un pārdislocēšanu uz Donbasu. Vairākās pilsētās šajā reģionā aizvadītās diennakts laikā jau ir notikuši Krievijas uzbrukumi.- Dienvidos esošā Mariupoles pilsēta joprojām ir ielenkta un humānā situācija tur aizvien ir katastrofāla.- Ukraina ziņo, ka kopš kara sākuma Krievija ir zaudējusi aptuveni 19 000 karavīru.
Krievijas spēki ir apšaudījuši Harkivas pilsētu, piektdien paziņoja reģiona militārais gubernators. "Pēdējās 24 stundās Krievijas okupācijas spēki ir izšāvuši 48 reizes ar artilēriju, mīnmetējiem, tankiem un vairākām raķešu palaišanas ierīcēm Saltivkā, Pjatihatkos, Oleksijivkā, Derhačos un pilsētas centrā," sacīja Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oļehs Sinehubovs. (CNN)
Kāda augsta ranga Eiropas amatpersona Krievijas diplomātu izraidīšanu nodēvējusi par "lielu traucējumu" Krievijas izlūkdienestu darbībai. Vēloties palikt anonīms, viņš laikrakstam "Washington Post" sacīja, ka Kremlim būs grūtības atjaunot un papildināt izlūkdienestu darbinieku apjomus. "[Darbinieku] Pārcelšana un instruktāža prasīs laiku un kādu laiku var nebūt iespējama," sacīja diplomāts. (Sky News)
Brīdī, kad stacijai trāpīja raķetes, tur atradās tūkstošiem cilvēku, kuri ar vilcieniem gatavojās evakuēties, jo Donbasā gaidāms Krievijas karaspēka uzbrukums. https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-raketem-trapot-kramatorskas-dzelzcela-stacijai-boja-gajusi-desmitiem-cilveku.d?id=54226906
Šobrīd tiek ziņots, ka vairāk nekā 30 cilvēki gājuši bojā un vairāk nekā 100 ievainoti Krievijas raķetes triecienā dzelzceļa stacijai Ukrainas austrumu pilsētā Kramatorskā. (Al Jazeera)
Okupantu zaudējumi kopš kara sākuma. Krievijas armija zaudējusi aptuveni 19 000 karavīru. Šie ir Ukrainas publicētie dati, to precizitāti nevaram apstiprināt. https://twitter.com/DefenceU/status/1512335554347732992
Par raķetes triecienu Kramatorskas dzelzceļa stacijai Ukrainas austrumos. Doņeckas apgabala gubernators paziņojis, ka policija un glābēji ziņo, ka pēc raķešu trieciena stacijai ir gājuši bojā vai ievainoti desmitiem cilvēku. Pavlo Kiriļenko sacīja, ka tobrīd stacijā atradās tūkstošiem cilvēku, jo iedzīvotāji no Doņeckas apgabala tika evakuēti uz drošākiem Ukrainas reģioniem. (BBC)
Krievijas spēki koncentrējas uz Popasnas un Rubižnes pilsētu pārņemšanu Luhanskas apgabalā Ukrainas austrumos, ziņojis Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs. Ģenerālštāba paziņojumā teikts, ka Krievijas spēki turpina mēģināt nostiprināt kontroli pār aplenkto Mariupoles pilsētu. (Al Jazeera)
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma 24.februārī Polijas robežu šķērsojuši vairāk nekā 2,5 miljoni bēgļu no Ukrainas, paziņoja Polijas robežsardze. Tomēr nav precīzu datu, cik no viņiem palikuši Polijā, bet cik devušies tālāk uz citām valstīm. (LETA)
Fabrīss Potjē, bijušais NATO politikas plānošanas direktors, norādījis, ka NATO ir jādara "daudz vairāk", tostarp daudz ātrāk jānodrošina Ukrainai advancētas ieroču sistēmas. Medijam "Sky News" Potjē skaidroja: "Tas [lielāka palīdzība Ukrainai] ir iespējams un nepieciešams, jo izvēle šeit ir starp to, vai mēs ieejam ļoti ilgā karā, kurā visas pilsētas Donbasā un Ukrainas austrumos būtībā tiek iznīcinātas un bojā iet tūkstošiem civiliedzīvotāju, vai arī mēs cenšamies palīdzēt [Ukrainas prezidentam Volodimiram] Zelenskim pabeigt šo karu ar nosacījumiem, kas viņam un Ukrainas iedzīvotājiem ir pieņemami."
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels ir ceļā uz Ukrainas galvaspilsētu, lai tur tiktos ar prezidentu Volodimiru Zelenski. https://twitter.com/vonderleyen/status/1512303926032359428
Lielbritānijas parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Tobiass Elvuds izteicies, ka "līdz šim Kremļa retorika mūs ir pārāk viegli nobiedējusi". Intervijā britu medijam "Sky News" viņš argumentēja, ka "tiek darīts pietiekami daudz, lai nodrošinātu, ka Ukraina nezaudē, bet nepietiekami, lai nodrošinātu [Ukrainas] uzvaru". Elvuds sacīja, ka, ja Rietumi būtu "ļoti drosmīgi", NATO nosūtītu uzdevumu vienību starptautiskajos ūdeņos patrulēšanai pie Odesas. Šis solis būtu paziņojums Krievijai, lai pateiktu, ka mēs situāciju "uztveram nopietni", izteicās britu parlamenta deputāts, uzsverot Odesas stratēģisko un ekonomisko nozīmi. “Ja tā [Odesa] kritīs, Ukraina kļūs par valsti [kurai ir tikai] sauszemes teritorija," sacīja Elvuds. Viņš norādīja, ka Odesas nonākšana okupantu kontrolē varētu atstāt ārkārtīgi negatīvas sekas uz Ukrainas graudu eksporta nozari. "Bet vēl svarīgāk ir tas, ka Putins [Odesas ieņemšanas gadījumā] varēs paziņot par uzvaru," norādīja Elvuds.
Pēdējo stundu laikā Odesas amatpersonas paziņojušas, ka dienvidu pilsētu skāruši raķešu triecieni. Amatpersonas sacīja, ka okupanti uzbrukumus ostas pilsētai veikuši no Melnās jūras. "Tā rezultātā tika skarti (..) infrastruktūras objekti Odesas reģionā," piebilda pilsētas pārstāvji. (BBC)
VDD skaidroja, ka saistībā ar neattaisnojamo Krievijas agresiju pret Ukrainu dienests pievērš pastiprinātu uzmanību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri nonākuši tā redzeslokā saistībā ar aizdomām par darbību Latvijai nedraudzīgo valstu varas interesēs. https://www.delfi.lv/news/national/politics/pec-vdd-rosinajuma-melnaja-saraksta-ieklauti-15-krievijas-un-baltkrievijas-pilsoni.d?id=54226202
Ukraina ir paziņojusi, ka plāno izveidot 10 humānās palīdzības un evakuācijas koridorus. Tiem, kas bēgs no dienvidu pilsētas Mariupoles, būs jāizmanto privātie transportlīdzekļi. (Sky News)
Jaunākā izlūkošanas informācija par Krievijas iebrukumu Ukrainā, ko publicējusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Ziemeļos Krievijas spēki tagad ir pilnībā atkāpušies no Ukrainas uz Baltkrieviju un Krieviju. Vismaz daži no šiem spēkiem tiks pārcelti uz Austrumukrainu, lai cīnītos Donbasā. Daudzi no šiem spēkiem būs ievērojami jāpapildina, pirms tos varēs dislocēt austrumos, un jebkura masveida pārdislocēšana no ziemeļiem, visticamāk, prasīs vismaz nedēļu. Krievijas veiktā pilsētu apšaudīšana Ukrainas austrumos un dienvidos turpinās, un Krievijas spēki ir virzījušies tālāk uz dienvidiem no stratēģiski svarīgās Izjumas pilsētas, kas joprojām atrodas viņu kontrolē. https://twitter.com/DefenceHQ/status/1512284278813597702
Krievijas pārstāvji pirms ANO balsojuma par Krievijas izslēgšanu no ANO Cilvēktiesību padomes draudējuši dalībvalstīm ar sekām Maskavai nelabvēlīga balsojuma gadījumā, atsaucoties uz vairākiem avotiem, ziņo raidsabiedrība CNN. Krievijas pārstāvju izplatītā zīmītē paskaidrots, ka par “nedraudzīgu žestu” tiks uzskatīts ne tika balsojums par Krievijas izslēgšanu no padomes, bet arī atturēšanās vai nepiedalīšanās balsojumā. ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien nobalsoja par Krievijas izslēgšanu no Cilvēktiesību padomes. Šo iniciatīvu balsošanai izvirzīja ASV. Par Krievijas izslēgšanu nobalsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.
Kijivas piepilsētā Bučā savāktas 320 nogalināto civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas un 163 no tiem jau ir identificēti, paziņojis Bučas mērs Anatolijs Fedoruks. (UNIAN)
Kanādā budžetā iekļauta finanšu un militāra palīdzība Ukrainai – 550 miljoni dolāru bruņojumam un miljards dolāru kredītos, tviterī raksta Kanādas deputāts Ivans Beikers. Kanāda atbalstīšot Ukrainu līdz uzvarai. https://twitter.com/Yvan_Baker/status/1512168655311851530?ref_src=twsrc%5Etfw
Moldovā aizliegtas tā sauktās Georga lentas, kā arī okupantu simboli “Z” un “V”, kurus Krievijas spēki plaši izmanto iebrukuma laikā Ukrainā, raksta vietējais portāls “NewsMaker”.
Krievijas okupanti nozaguši humāno palīdzību, kas no Zaporižjas bija nosūtīta uz Melitopoli, raksta Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs. Okupanti savākuši cilvēku evakuācijai paredzētos autobusus un automašīnas ar palīdzības kravām. https://www.facebook.com/IvanFedorovMelitopol/posts/4990275394372458&show_text=true&width=500
Vācijas kanclers Olafs Šolcs citu augsta ranga vācu politiķu spiediena dēļ atlicis gala lēmumu par aptuveni 100 tanku piegādi Ukrainai, atsaucoties uz saviem avotiem, raksta portāls “Politico”.
Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņo, ka Baltkrievijā poligonos visā valstī notiekot karavīru kaujas sagatavošanas mācības un tiekot gatavoti “brīvprātīgie” jaunu vienību formēšanai. https://www.facebook.com/GeneralStaff.ua/posts/290219829957769&show_text=true&width=500
Krievijas okupētajā Izjumā tā sauktās “Doņeckas tautas republikas” pārstāvji nosaukti par jauno “policiju”. Viņi nelegāli pārbauda dokumentus, pārmeklē cilvēkus un viņu mājas, ziņo Ukrainas armijas Ģenerālštābs.
Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs pieļauj, ka Krievijas draudi par uzbrukumu Harkivai ir informatīvi psiholoģiskā operācija, lai novērstu Ukrainas armijas uzmanību no Izjumas. (Liga.net)
Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko publicējis video ar kapiem, kuros apglabāti Krievijas bombardēšanas upuri Čerņihivā. Video apskatāms šeit.
Lai arī Krievijas spēki ir aizgājuši no Kijivas apkārtnes, turpinās Žitomiras, Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabalu atbrīvošana, situācija saglabājas ļoti sarežģīta, ceturtdienas vakarā informēja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Sevišķi bīstama situācija ir valsts dienvidos un austrumos, kur Krievija koncentrē spēkus masīvam uzbrukumam. Ukraina ar labi apmācītiem un motivētiem karavīriem, kā arī ar Rietumu partneru piešķirto ieroču palīdzību ir uzvarējusi kara “pirmo raundu”, skaidro ministrs. “Tomēr Krievija ir izdarījusi secinājumus un mainījusi taktiku. Tā pārslēdz konfliktu ilgstošajā fāzē un citā formā,” viņš uzsver. Ir sarucis kontakta kauju skaits, bet tā vietā notiek raķešu triecieni, aviācijas uzlidojumi, masveidā tiek izmantotas reaktīvās zalvju uguns sistēmas un tālas darbības artilērija, ar ko tiek grautas pilsētas. Apšaudes notiek no Krievijas un Baltkrievijas teritorijām, kā arī Melnās un Azova jūras. Līdz ar to karš pāriet fāzē, kurā sacenšas ar resursiem, kuri “Krievijai ir gandrīz nebeidzami, ja salīdzina ar Ukrainu”, analizē ministrs. “Lai uzvarētu tādā karā, mums ir vajadzīga cita palīdzība, nekā mēs saņēmām iepriekš,” atzīmē Rezņikovs.
No Krievijas okupācijas spēkiem pilnībā atbrīvots Sumu apgabals, piektdien no rīta paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Dmitrijs Živickis. Viņš brīdina iedzīvotājus nenobraukt no ceļiem, neizmantot meža ceļus un netuvoties vietām, kur stāv iznīcināta tehnika vai bijis Krievijas spēku izvietojums, jo okupanti aiz sevis atstājuši daudz mīnu un sprādzienbīstamu priekšmetu. https://www.facebook.com/Zhyvytskyy/posts/400431415418497&show_text=true&width=500
Kijivas apgabala Borodjankas ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā Bučas pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Vēl ir sākušies gruvešu pārmeklēšanas darbi Borodjankā. Tur ir daudz briesmīgāk nekā citās no okupantiem atbrīvotajās Kijivas apgabala pilsētās. Ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru. Bet kas notiks, kad pasaule uzzinās visu patiesību par to, ko Krievijas karavīri izdarīja Mariupolē? Tur gandrīz katrā ielā ir tas, ko pasaule ieraudzīja Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Tāda pati nežēlība. Tikpat briesmīgi noziegumi," sacīja Zelenskis. Ceturtdien Borodjankā tika atrasti 26 civiliedzīvotāju līķi. (LETA)
Starptautiskais hakeru grupējums “Anonymous” apgalvo, ka tam ir izdevies piekļūt Kremļa videonovērošanas sistēmai. (LETA)
Kopš 24.februāra, kad sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, ir notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpei, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51, ceturtdien paziņoja Pasaules Veselības organizācija (PVO). No PVO apstiprinātajiem 103 uzbrukumiem 89 skāra veselības aprūpes iestādes, bet 13 skāra transportu, ieskaitot ātrās palīdzības mašīnas. (LETA)
Amerikāņu TV kanāla “Fox News” žurnālists Bendžamins Hols atklājis, kādus ievainojumus guvis uzbrukumā Ukrainā. Automašīnu, kurā 39 gadus vecais Hols brauca kopā ar kolēģiem, 14. martā apšaudīja pie Kijivas. Divi Hola kolēģi incidentā gāja bojā. Žurnālists raksta, ka ir zaudējis pusi kājas, kā arī otras kājas pēdu. Viena roka tiekot “likta kopā”, viena acs vairs nerāda un cietusi ir arī dzirde. Tomēr viņš esot laimīgs, ka vēl ir dzīvs. https://twitter.com/BenjaminHallFNC/status/1512237398125686790?ref_src=twsrc%5Etfw
Viens no zīmīgajiem vakardienas notikumiem ir fakts, ka Kremļa runasvīrs Dmitrijs Pekovs atzinis lielus Krievijas zaudējumus karā. Peskovs to atzinis intervijā "Sky News" žurnālistam Markam Ostinam. Ostins tiešraides sarunā norādījis: "Iemesls, kāpēc es teicu, ka tas [kara vešana] neiet pēc plāna, ir tas, ka esat atkāpušies no galvaspilsētas, prezidents Zelenskis joprojām ir pie varas, jūs esat zaudējuši tūkstošiem karavīru. Jūs esat pazaudējuši sešus ģenerāļus, simtiem tanku. Tas ir īsts pazemojums, ne tā?" Pēc tā Peskovs atbildēja: "Mums ir ievērojami karavīru zaudējumi. Tā mums ir milzīga traģēdija."
Ukrainas kontrolētajās Donbasa pilsētās vakar turpinājās masveidīga civiliedzīvotāju evakuācija. Varasiestādes brīdinājušas aizbraukt, kamēr tas vēl ir iespējams, baidoties no Kijivas apkārtnes pilsētās un Mariupolē piedzīvoto slaktiņu atkārtošanās. Starp tām ir Luhanskas apgabala pagaidu administratīvais centrs Severodonecka, Slovjanska un Kramatorska. Krievijas spēkiem ceturtdienas vakarā sabombardējot sliežu pārvadu pie Barvinkovas dzelzceļa stacijas, bloķēta tālāka Slovjanskas, Kramatorskas un Limanas evakuācija pa dzelzceļu, ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas oficiālais "Twitter" profils. "Krievijai vergi ir vajadzīgi ne mazāk kā zeme. Iebrucēji piespiedu kārtā deportējuši desmitiem tūkstošu ukraiņu uz Krieviju," atzīmēts ministrijas paziņojumā.
Labrīt, cienījamie lasītāji! Krievijas iebrukuma 45. dienā turpinām sekot notikumiem. Par to, kas notika vakar, var lasīt teksta tiešraides arhīvā šeit: https://www.delfi.lv/news/arzemes/peskovs-atzist-ieverojamus-karaviru-zaudejumus-teksta-tiesraide.d?id=54222398

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form