Zelenskis: Krievija pasaulei nes teroru, destabilizāciju un dezinformāciju
Foto: AP/Scanpix/LETA

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien apsūdzēja Krieviju noziegumos pret cilvēci, ar video zvana starpniecību uzrunājot ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi, kas tika sasaukta pēc Krievijas raķešu triecieniem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Zelenskis paziņoja, ka Krievija nav pasaulei piedāvājusi neko, ja neskaita teroru, destabilizāciju un dezinformāciju. Plašas Ukrainas teritorijas ir palikušas bez elektrības pēc jaunākajiem Krievijas raķešu triecieniem.

Ukrainas armija ir paziņojusi, ka trešdien uz Ukrainas teritoriju tika izšautas 67 raķetes, no kurām 51 izdevās notriekt. Kiijivas virzienā vien tika raidītas 30 raķetes.

Krievijas uzbrukumos Ukrainai trešdien gājuši bojā vismaz 10 cilvēki, bet vairāk nekā 30 tika ievainoti.

ASV Baltais nams pirms ANO Drošības padomes sēdes paziņoja, ka šiem Krievijas triecieniem nav militāras jēgas un to galvenais mērķis ir "ukraiņu vīriešu, sieviešu un bērnu nāves gadījumu skaita un ciešanu palielināšana". Vašingtona arī paziņoja, ka apšaudes palielina avāriju risku reģiona atomelektrostacijās.

Zelenskis, vēršoties pie ANO Drošības padomes dalībvalstīm, kārtējo reizi uzsvēra ukraiņu "miera formulas" svarīgumu un aicināja piešķirt Ukrainai nepieciešamās mūsdienīgās un efektīvās pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Viņš arī sacīja, ka Ukraina ierosina ANO Drošības padomei pieņemt rezolūciju, kas nosoda jebkādas enerģētiskā terora formas. "Ir nepieciešama visu, kas atbalsta ANO Statūtus, reakcija. Ir nepieciešams garantēt drošību Ukrainai, Eiropai un visām tautām, kas cieš no šīs agresijas sekām," uzsvēra Zelenskis.

Polija ierosina Vācijas pretgaisa aizsardzības sistēmu pārvietošanu uz Ukrainu


Polija ir lūgusi Vācijai atļauju pārvietot uz Ukrainu pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuras Vācija ir piedāvājusi Polijai pēc raķetes nokrišanas Polijā Ukrainas robežas tuvumā.

Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks trešdienas vakarā tviterī paziņoja, ka ir nosūtījis Berlīnei ierosinājumu izvietot Vācijas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" Ukrainā, ņemot vērā jaunos Krievijas raķešu uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Berlīne piedāvāja šīs sistēmas Varšavai, lai uzlabotu Polijas pretgaisa aizsardzību pēc tam, kad 15. novembrī Polijas Pševodovas ciemā sešus kilometrus no Ukrainas robežas nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus.

Sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā bijusi viena no Krievijas uz Ukrainu raidītajām raķetēm. Tomēr Rietumvalstis un NATO ir atzinušas, ka tā tomēr bija Ukrainas zenītraķete, kas izšauta, reaģējot uz Krievijas armijas uzbrukumiem.

Blaščaks ierosināja sistēmu "Patriot" izvietošanu Ukrainā gar tās rietumu robežu. "Tas ļautu paglābt Ukrainu no tālākiem upuriem un elektroapgādes pārtraukumiem un palielināt drošību uz mūsu austrumu robežas," paziņoja Polijas aizsardzības ministrs.

Blaščaks un Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte pirmdien vienojās sadarboties Polijas gaisa telpas aizsardzībai. Berlīne "ir piedāvājusi atbalstu Polijai tās gaisa telpas aizsardzībā ar [Vācijas iznīcinātājiem] "Eurofighter" un pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", ministre teica intervijā laikrakstam "Rheinische Post".

Blaščaks sākotnēji izteicās, ka viņš ierosinās sistēmu "Patriot" izvietošanu Polijā pie Ukrainas robežas.

Taktiski operacionālā iniciatīva šobrīd pilnībā ir Ukrainas pusē


Krievijas sāktajā karā taktiski operacionālā sauszemes iniciatīva šobrīd pilnībā ir Ukrainas pusē, šādu vērtējumu intervijā žurnālam "Ir" sniedzis Nacionālo bruņoto spēku Bruņojuma kontroles dienesta priekšnieks, pulkvedis Ēriks Naglis.

Viņa skatījumā, šī iniciatīva pirmām kārtām ir militārajā jomā, jo Ukrainai veiksmīgi izdevās Harkivas un Hersonas atbrīvošana, turklāt ukraiņiem šobrīd ir arī morālā iniciatīva.

Pašlaik kaujaslaukā sarežģītākie sektori ir Bahmuta, Avdijivka un Donecka, bet kopumā krieviem joprojām tur neesot nekādu panākumu. "Notiek mīņāšanās uz vietas ar lokālām kaujām - te uzbrūk viena puse, te otra. Var teikt - sarežģīta stabila situācija," sacījis pulkvedis.

Krievija savukārt tagad ir spiesta aizstāvēties un pāriet aizsardzībā, kas ir liela pārmaiņa kopš kara sākuma. "Krievijas pusē notiek diezgan haotiska darbība - ukraiņi ar savām operācijām viņus piespiež mētāties no viena frontes sektora uz otru. (...) Pretinieks ir jāpārspēj viltībā un gudrībā. Tas ukraiņiem šobrīd ir izdevies," piebildusi militārpersona.

Eksperta skatījumā, kopējā situācija frontē apliecina, cik veiksmīgi ukraiņiem izdodas karot un piespiest Krieviju spēlēt pēc viņu noteikumiem. "To jācenšas uzturēt un attīstīt, nekādā gadījumā neapstāties," sacījis Naglis, "domāju, ka ukraiņiem visā plašajā frontē būs kādas pauzes, bet noteikti atkal jāmeklē nākamā [krievu] vājā vieta, kur dot spēcīgu triecienu."

Pulkvedis uzskata, ka viens no variantiem, ko ukraiņiem tagad vajadzētu darīt, ir aktivizēties Zaporižjas apgabalā un ar uzbrukuma operāciju mēģināt iedzīt ķīli starp Krievijas karaspēka grupējumiem, kas pašlaik atrodas Hersonā, un tiem, kas atrodas Zaporižjas un Doneckas apgabalā, mēģinot viņus nogriezt vai nu Melitopoles, vai Berdjanskas virzienā, jo ķīlis radītu nākamo efektu - viss Krievijas karaspēka grupējums, kas tagad atrodas Hersonas apgabalā, faktiski tiktu atgriezts no apgādes pa sauszemi, kas sāktu apdraudēt Krievijas Zaporižjas un Doneckas apgabalu grupējumu no flanga un krieviem būtu ļoti sarežģīta situācija.

Savukārt Krimas atbrīvošana, eksperta skatījumā, varētu būt sarežģītāka, jo to krievi vairāk uztver kā savu teritoriju, attiecīgi Krimas aizstāvēšanai gatavotos nopietnāk. "Krieviem būtu jāpārdislocē savi spēki no citiem frontes sektoriem uz Krimas aizstāvēšanu. Tas ukraiņiem pavērtu iespējas atbrīvošanai Doneckas apgabalā un varbūt kaut kur citur. Zaporižjas un Melitopoles "iedzīšana" būtu nākamais, par ko ukraiņiem vajadzētu padomāt. Droši vien ukraiņi tā arī domā, par ko liecina karaspēka kustība. Tas, iespējams, varētu būt nākamais scenārijs," lēsis Naglis.

"Krima vispār ir atsevišķs stāsts. Krievi pret to izturēsies nopietnāk. Krima ir būtisks Krievijas militārais bastions, tur atrodas Melnās jūras kara flote. Kopš Krimas aneksijas viņi ir ieguldījuši pūles un līdzekļus, lai tur izvietotu lielu un dažādu karaspēku, tajā skaitā raķetes. Ar Krimas zaudēšanu Krievija zaudētu pilnībā visu savu Melnās jūras floti un ietekmi pār Melno jūru. Tas viņiem būtu ļoti spēcīgs trieciens," piebildis virsnieks, "tas gan nenozīmē, ka Ukrainai nevajadzētu mēģināt atgūt šo teritoriju. Bet tas būtu sarežģītāks, nopietnāks jautājums. Taču radīt apdraudējuma sajūtu, ka mēs to tūlīt darīsim, noteikti vajadzētu. Tas atvieglotu situāciju pārējos frontes sektoros."

Pēc Nagļa vārdiem, Ukrainai ir "jāuztur temps, iniciatīva, jāspiež, jāspiež, jāspiež", jo, ja ukraiņi apstāsies, krieviem būs handikaps un būs laiks apgādāt savas vienības.

Pulkvedis atzinis, ka Krievijas cerības, skatoties uz to, kas notiek kaujaslaukā, esot teju neizprotamas. "Viņiem viss ir diezgan bēdīgi. Jā, šī ir krievu cerība - turpināt apšaudīt Ukrainas civilo infrastruktūru, energoapgādes sistēmas. Ja nav elektrības, uzreiz rodas rinda citu problēmu - ne tikai gaismas trūkums, nav arī siltuma, ūdensapgādes. Mērķis ir viens - terors un tādā veidā likt sabiedrībai ciest, lai viņi izdara spiedienu uz savu prezidentu un valdību, ka jāpārtrauc karš, jānāk uz miera sarunām ar Krieviju - mēs salstam, grimstam tumsā, ir ziema."

"Šī laikam ir tā kārts, uz ko tagad Krievija liek uzsvaru. Ja kaujaslaukā neko nevar parādīt, tad ar terora taktiku mēģinās panākt, lai Ukrainas iedzīvotāji izdara spiedienu uz savu valdību. (...) Diemžēl tādu taktiku, negūstot panākumus kaujaslaukā, Krievija ir izvēlējusies," secināja militārpersona.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.