Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdienas vakarā savā videouzrunā noraidīja dažu Rietumu politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai un atgādināja par 1938.gada Minhenes vienošanos kā neveiksmīgu mēģinājumu nomierināt agresoru.
"Lai ko darītu Krievijas valsts, atrodas kāds, kurš saka: ņemsim vērā tās intereses. Šogad [Pasaules ekonomikas forumā] Davosā tas atkal izskanēja. Neraugoties uz tūkstošiem Krievijas raķešu, ar kurām tika doti triecieni Ukrainai. Neraugoties uz desmitiem tūkstošu nogalinātu ukraiņu. Neraugoties uz Buču un Mariupoli. Neraugoties uz sagrautām pilsētām. Un neraugoties uz Krievijas valsts uzceltām "filtrācijas nometnēm", kurās nogalina, spīdzina, izvaro un pazemo, kā uz konveijera. Krievija to visu izdarījusi Eiropā," uzsvēra Ukrainas prezidents.
Viņš atgādināja bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera teikto, ka vajag atdot Krievijai gabalu Ukrainas teritorijas, lai nenotiktu Krievijas atsvešināšanās no Eiropas.
"Ir tāds iespaids, ka Kisindžera kungam kalendārā ir nevis 2022.gads, bet 1938.gads, un viņš domājis, ka runā ar auditoriju nevis Davosā, bet toreizējā Minhenē. Starp citu, reālajā 1938.gadā, kad Kisindžera kunga ģimene glābās no nacistiskās Vācijas, viņam bija 15 gadi un viņš visu lieliski saprata. Un toreiz no viņa nedzirdēja to, ka esot vajadzīgs pielāgoties nacistiem tā vietā, lai glābtos no viņiem vai cīnītos pret viņiem," uzsvēra Zelenskis.
Viņš arī atzīmēja, ka dažos Rietumu medijos ir sākuši parādīties "simptomātiski" redakcijas ievadraksti par to, ka Ukrainai vajag piekrist smagiem kompromisiem, atdodot teritoriju apmaiņā pret mieru. Šāds raksts tika publicēts amerikāņu laikrakstā "New York Times".
"Iespējams, "New York Times" arī 1938.gadā rakstīja kaut ko tamlīdzīgu. Bet tagad, atgādinu, tomēr ir 2022.gads," uzsvēra Zelenskis.
Prezidents sacīja, ka šādi "lieli ģeopolitiķi", kas iesaka Ukrainai kaut ko atdot Krievijai, negrib redzēt parastos cilvēkus, miljoniem ukraiņu, kuri dzīvo teritorijā, ko tiek piedāvāts apmainīt pret "miera ilūziju".
Zelenskis arī pauda pārliecību, ka pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma pasaule izrādījās nesagatavota ukraiņu drosmei, jo daudziem pasaulē nebija ieraduma ņemt vērā Ukrainu, lai gan bija ieradums ņemt vērā Krieviju.
"Tāpēc es pievēršu tādu uzmanību starptautiskām sanāksmēm, uzrunām citu valstu parlamentāriešiem, parlamentiem un tautām, komunikācijai ar ekspertiem, žurnālistiem un studentiem. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai pasaulē parādītos stabils ieradums ņemt vērā Ukrainu. Lai ukraiņu intereses nepārklātos ar to interesēm, kas steidzas uz kārtējo tikšanos ar diktatoru," paziņoja Zelenskis.
Kisindžers Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka Ukrainai vajadzētu atdot daļu savas teritorijas Krievijai, bet ASV un Rietumiem nevajadzētu cerēt uz Krievijas sakāvi Ukrainā. Savukārt "New York Times" redakcijas ievadraksta autori izteica pieņēmumu, ka Ukraina būs spiesta atdot teritorijas Krievijai, lai izbeigtu karu.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka Ukraina nepiekāpsies Putinam, jo viņa nomierināšanas stratēģija no 2014.gada līdz pilna apjoma iebrukuma sākumam jau ir izgāzusies un tai nav izredžu uz panākumiem nākotnē.
Uz Krievijas agresiju Ukrainā var atbildēt tikai ar spēku, pauž britu ministre
Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa paziņojusi, ka uz Krievijas agresiju Ukrainā var atbildēt tikai ar spēku.
"Krievijas agresiju nevar nomierināt. Uz to ir nepieciešams atbildēt ar spēku. Mums ir jābūt nelokāmiem, nodrošinot Ukrainas uzvaru ar militāru palīdzību un sankcijām. Tagad mēs vairs nevaram noņemt kāju no gāzes pedāļa," paziņoja Trasa.
Pēc Trasas domām, nedrīkst pieļaut nekādu atkāpšanos no mērķa - garantēt Krievijas sakāvi karā pret Ukrainu.
"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Ukrainā attīstās ilgstošs un arvien mokošāks konflikts," pavēstīja Trasa.
Rietumiem jāizdara secinājumi no nesenās vēstures, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins, panākot dažādas Rietumu piekāpšanās, pēc tam uzbruka Gruzijai, Krimai un Donbasam, norādīja ministre.
