Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņojis par plāniem trīs gadu laikā papildināt bruņotos spēkus ar 100 000 karavīru un izbeigt obligāto karadienestu.
Taču Zelenskis uzsvēra, ka 250 000 karavīru lielās armijas modernizācija nenozīmē, ka Krievijas uzbrukums būtu nenovēršams.
Kopš Krievija 2014. gadā anektēja Krimu, Ukrainas bruņotie spēki ar Rietumu atbalstu ir piedzīvojuši lielus uzlabojumus.
Otrdien prezidents parakstīja dekrētu par bruņoto spēku papildināšanu ar 100 000 karavīru nākamo trīs gadu laikā, 20 jaunu brigāžu izveidošanu un karavīru atalgojuma un dzīves apstākļu uzlabošanu.
Prezidents arī uzdeva valdībai izstrādāt likumprojektu, lai izbeigtu obligāto militāro dienestu 2024. gadā, pārejot uz profesionālo dienestu.
"Dekrēts nav tāpēc, ka drīz būs karš. Bet, lai mums būtu miers nākotnē," paziņoja Zelenskis .
"Es gribu jums apliecināt, ka šodien Ukrainai ir spēcīgāka armija nekā jebkad agrāk," tiekoties ar Polijas kolēģi, paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.
Pieaugot bažām par iespējamo Krievijas uzbrukumu Ukrainai, Ukrainas sabiedrotie ASV vadībā pēdējās nedēļās ir piegādājuši tai ieročus.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs šodien paziņoja, ka Ukrainā no ASV ieradusies jau sestā lidmašīna ar munīciju.
Taču, neraugoties uz uzlabojumiem Ukrainas armijā, Krievijas bruņotie spēki joprojām ir ievērojami pārāki pār Ukrainas armiju.
