Foto: AFP/Scanpix

Kipras grieķu un turku līderi pirmdien Ženēvā atsāka ar ANO starpniecību organizētās sarunas par salas atkalapvienošanos.

ANO īpašais sūtnis Espens Bārts Eide norādīja, ka nesenais miera līgums, ar kuru tika pielikts punkts pusgadsimtu ilgajam konfliktam Kolumbijā, dod cerības, ka arī Kipras grieķu daļas prezidents Niks Anastasiads un viņa turku kolēģis Mustafa Akindži spēs panākt līdzīgu izlīgumu.

"Viņi ir izrādījuši gribas un vadības spēju pakāpi, kādu neesam pieredzējuši ļoti, ļoti ilgu laiku," sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzina Eide.

Tomēr diplomātu aprindās valda piesardzība, un daudzi ir pārliecināti, ka šī nebūt nebūs pēdējā Kipras sarunu kārta.

Kipra ir sadalīta kopš 1974. gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.

Pašlaik Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) teritorijā joprojām uzturas vismaz 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un faktiskajā starptautiskajā izolācijā esošā pašpasludinātā turku republika ir pilnībā atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.

Savukārt starptautiski atzītā grieķu pārvaldītā salas daļa 2004. gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai (ES).

Iepriekšējā sarunu kārta novembrī beidzās bez jebkādas vienošanās, jo puses nespēja rast kopsaucēju par turku pārvaldītajā salas daļā esošo īpašumu atdošanu to kādreizējiem grieķu īpašniekiem.

Otrs no klupšanas akmeņiem ir drošības jautājums. Kipras turki vēlas, lai Turcija arī jaunajā federatīvajā Kipras valstī saglabātu viņus aizsargājošās lielvaras statusu, taču grieķi šādu ideju noraida.

Ja abu līderu sarunās tiks panāks ievērojams progress, ceturtdien tiks rīkota oficiāla konference, kurā piedalīsies arī Grieķija un Turcija, kā arī salas bijusī koloniālā metropole Lielbritānija, kas pilda Kipras neatkarības garantu funkcijas.

"Šī būs pirmā reize, kad Turcijas būs jāuzņemas atbildība par saviem pārkāpumiem. Tai būs jāpierāda, ka tās publiskajiem solījumiem atrisināt Kipras konfliktu sekos konkrēta rīcība," intervijā vācu laikrakstam "Die Welt" norādīja Anastasiads.

Ja sarunās arī izdosies panākt jebkādu vienošanos, to vēl jāapstiprina referendumos, kas atsevišķi tiks rīkoti abās sašķeltās Kipras daļā.

"Abās pusēs, pamatojoties uz nacionālismu, izskan spēcīgas balsis pret atkalapvienošanos," atzina Eide, kas savulaik ieņēmis Norvēģijas ārlietu ministra amatu.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Anastasiadam un Akindži ir iespēja pārliecināt savas tautas pieņemt vienošanos, jo abās pusēs vērojams "nogurums", ko izraisījusi ilgstošā salas sašķeltība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!