Rohani, pirms sarunu uzsākšanas, ir solījis uzlabot attiecības ar starptautisko sabiedrību un panākt pret Irānu vērsto ekonomisko sankciju mīkstināšanu. Tādējādi eksperti norāda, ka Irāna varētu būt gatava kompromisiem, cenšoties vienoties ar starptautisko sabiedrību par savas valsts kodolprogrammu.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone, grupas "P5+1" (ASV, Krievija, Lielbritānija, Ķīna, Francija un Vācija) vadošā sarunvedēja, pirmdien sacīja, ka ieradusies uz sarunām ar mērķi iedziļināties priekšlikumu detaļās un izpētīt iespējas.
Tomēr pirms Ženēvas tikšanās abas puses noraidīja iespēju, ka sarunās varētu tikt panākts liels izrāviens uz priekšu, un rietumu valstīm varētu neizdoties panākt, lai Irāna izbeigtu urāna bagātināšanas programmu, kā arī izvestu no valsts jau bagātināto kodolvielu krājumus.
Pēdējās Irānas un lielvaru sarunas notika aprīlī Kazahstānā.
Rietumvalstis ir paudušas aizdomas, ka Irānas mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% - nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz un uzstāj, ka tās programmai ir tikai mierīgi civili mērķi.
Vairākas ārvalstis jau ilgāku laiku mēģina panākt vienošanos, lai Irāna atteiktos no kodolprogrammas un atļautu neatkarīgajiem novērotājiem iekļūt visos kodolobjektos, lai pārliecinātos, ka Irāna nemēģina radīt kodolieročus.
