Ziemeļīrijas tiesa otrdien sākusi izskatīt lietu, kurā apstrīdētas Lielbritānijas valdības tiesības sākt "Brexit" sarunas bez balsojuma parlamentā un reģionālajos parlamentos.
Tiesā vērsušies politiķi no dažādām partijām un aktīvisti, kuri uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšana izraisīs tik pamatīgas pārmaiņas, ka tam nepieciešams parlamenta apstiprinājums.
Prasības iesniedzēji Belfāstas Augstākajā tiesā apgalvo, ka "Brexit" apdraudēs 1998. gadā noslēgto Lielās piektdienas miera līgumu, ar kuru tika izbeigts trīs gadu desmitus ilgušais katoļu un protestantu konflikts, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 3000 cilvēku.
Prasības iesniedzēji arī apgalvo, ka reģiona iedzīvotājiem būtu jābūt tiesībām bloķēt jebkuras izmaiņas konstitūcijā.
56% vēlētāju Ziemeļīrijā 23. jūnija referendumā nobalsoja par palikšanu ES. Tomēr valsts mērogā vairākums vēlētāju izšķīrās par bloka pamešanu.
Īru republikāņu partija "Sinn Fein" pēc referenduma paziņoja, ka Lielbritānijas valdība ir zaudējusi tiesības uz jebkādu mandātu pārstāvēt Ziemeļīrijas iedzīvotāju intereses.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja svētdien paziņoja, ka Londona iedarbinās Lisabonas līguma 50. pantu līdz marta beigām.
Gaidāms, ka tuvākajās nedēļās arī Anglijas tiesās tiks izskatītas vairākas līdzīgas prasības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
