Ziemeļkoreja atslēdz tiešo sakaru līniju ar Dienvidkoreju
Foto: AFP/Scanpix

Phenjana pirmdien ir atslēgusi tiešo sakaru līnijas ar Seulu, atbildot uz ASV un Dienvidkorejas militārajām mācībām, kā arī ANO Drošības padomes pieņemtajām sankcijām pret izolētās valsts režīmu, vēsta aģentūra "Reuters".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Phenjana jau pagājušajā nedēļa piedraudēja, ka lauzīs 1953. gada pamiera līgumu un pārtrauks tiešo sakaru līniju, ja Dienvidkoreja un ASV neatteiksies no kopīgajām militārajām mācībām.

Pirmajā martā sāktās militārās mācības "Foul Eagle" pulcē aptuveni 200 000 Dienvidkorejas un 10 000 ASV karavīru, paredzams, ka tās turpināsies līdz aprīļa beigām. Savukārt 11. martā sākas paralēlas datorsimulācijas mācības "Key Resolve".

1971. gadā uzstādītā sakaru līnija bija paredzēta tiešai abu pušu komunikācijai augstas spriedzes apstākļos, bet to arī izmanto, lai saskaņotu cilvēku un preču izlaišanu cauri spēcīgi nocietinātajai Demilitarizētajai zonai. Abas Korejas pussalas valstis teorētiski ir kara stāvoklī, jo 1953. gadā karš beidzās ar pamieru, nevis miera līguma noslēgšanu.

Jau vēstīts, ka Ziemeļkoreja  jau piektdien paziņoja, ka lauž visas neuzbrukšanas vienošanās ar Dienvidkoreju un pārtrauc tiešo sakaru līniju ar Seulu, kā arī slēdz kopīgo robežpunktu. Ceturtdien Phenjana draudēja, ka patur tiesības "preventīvam kodoluzbrukumam" pa agresoru objektiem.

Tomēr tas neapturēja ceturtdien ANO Drošības padomi pieņemt rezolūciju par jaunām sankcijām pret Phenjanu, atbildot uz izolētās valsts februārī veikto kodolizmēģinājumu. ANO ir aizliegusi Ziemeļkorejai kodolizmēģinājumus un ballistisko tehnoloģiju izmēģinājumus jau kopš tās pirmajiem kodoltestiem 2006. un 2009. gadā.

Galvenā Ziemeļkorejas ienaidniece ASV paziņoja, ka nesenos Phenjanas draudus uztver nopietni, bet norāda, ka šāda veida draudi no Ziemeļkorejas puses nav nekas neparastas. ASV arī ir spējīga aizsargāt sevi un savus sabiedrotos, uzsver Valsts departamenta pārstāve Viktorija Nulanda.

ASV Senāta Ārlietu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Roberts Menendezs uzsver, ka Ziemeļkoreja apzinās, kādas būtu uzbrukuma sekas. "Es nedomāju, ka Phenjanas režīms grib izdarīt pašnāvību, bet tā, kā viņi labi zina, būtu rezultāts uzbrukumam ASV," teic Menendezs.

Speciālisti gan norāda, ka Phenjanai nav spējīga dot kodoltriecienu ASV. Lai gan Ziemeļkoreja paziņoja, ka valsts ceturtajā kodolizmēģinājumā veiksmīgi pārbaudīta maza un jaudīga ierīce, bet vēlāk draudēja, ka ASV ir tās kodolieroču sasniedzamības zonā, atsevišķi Rietumu speciālisti gan uzskata, ka Ziemeļkorejai ir nepieciešami vēl gadi, lai tā spētu ar raķetēm nogādāt kodolgalviņas pat uz tik tuvām valstīm - Dienvidkoreju un Japānu.

Tāpat analītiķi apšauba Ziemeļkorejas propagandas slavētās armijas, kuras priekšā savā laikā "ceļos noslīguši ASV iekarotāji" patiesās spējas. Vairums militāro novērtējumu prognozē, ka Ziemeļi zaudētu jebkuru karu pret ASV atbalstītajiem Korejas pussalas Dienvidiem, tāpēc Phenjana neriskētu ar nozīmīga konflikta izraisīšanu.

Saskaņā ar 2010. gada datiem Ziemeļkorejas armijā, kas ir ceturtā lielākā pasaulē, ir 1,1 miljons aktīvā personāla, bet rezervistu skaits sasniedz 8,2 miljonus - pirmā vieta pasaulē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ANO Drošības padome ASV Dienvidkoreja Ziemeļkoreja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form