Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns ārvalstu vizīšu laikā centīsies panākt pret valsti noteikto sankciju mīkstināšanu, pieļauj Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.
Neskatoties uz to, ka 27. aprīlī notiks Ziemeļkorejas līdera un Dienvidkorejas prezidenta Muna Džēina tikšanās, pētnieks bija piesardzīgs prognozējot, vai patiešām notiks arī Čenuna un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās, kas, spriežot pēc Baltā nama paziņojuma, plānota laikā līdz maijam.
"Jau iepriekš pušu attiecībās bijis atkusnis, kad pirms vairākiem gadiem noritējušas vairāku pušu sarunas, ar mērķi pierunāt Ziemeļkoreju atteikties no kodolprogrammas attīstības. Tomēr Ziemeļkoreja 2006. gadā apmānīja starptautisko sabiedrību, veicot kodolizmēģinājumu. Šī iemelsa dēļ ir grūti noticēt, ka Ziemeļkoreja patiešām ir apņēmusies atteikties no kodolieročiem," skaidroja Andžāns.
Komentējot šonedēļ notikušo pirmo Čenuna ārzemju braucienu kopš valsts vadības pārņemšanas un tikšanos ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu, pētnieks uzsvēra, ka pirmā vizīte tieši Ķīnā ir loģisks un simbolisks solis, jo šī valsts vienmēr bijusi Ziemeļkorejai tuva sabiedrotā. Pēc Andžāna domām, vizītes mērķis bijis nodot vēstījumu, ka arī turpmāk Ķīna būs primārais sabiedrotais reģionā. Tāpat, iespējams, Ķīnā notikusi pozīciju saskaņošana pirms tikšanās ar Dienvidkorejas un ASV prezidentiem.
"Ziemeļkorejas sēšanos pie sarunu galda mudināja starptautiskās sabiedrības noteiktās sankcijas, kas ļoti būtiski ierobežoja naftas produktu piegādes un Ziemeļkorejas tirdzniecības iespējas. Tāpat uz šādu rīcību Ziemeļkoreju, iespējams, pamudinājusi Trampa rīcība Korejas pussalas jautājumā," teica LĀI pētnieks.
Eksperts pieļāva, ka Ziemeķoreja vēlas, lai ASV militārā klātbūtne Dienvidkorejā mazinās, tomēr ASV un Dienvidkorejai tam būtu ļoti grūti piekrist. "Ziemeļkoreja vēlas, lai Dienvidkoreja tiek izņemta no Dienvidkorejas kodollietussarga seguma, kā arī vēlas, lai tiek samazināta ASV bruņoto spēku klātbūtne Dienvidkorejā, kas ir aptuveni 28 500 karavīru liela. Vienlaikus Ziemeļkoreja noteikti vēlas, lai tiek pārtrauktas militārās mācības reģionā," pārliecību pauda Andžāns.
Kā vēstīts, Ķīnas un Ziemeļkorejas valsts mediji trešdien apstiprināja, ka Ziemeļkorejas līderis devies savā pirmajā ārzemju braucienā kopš valsts vadības pārņemšanas un tā laikā ticies ar Ķīnas prezidentu.
Kims arī paziņoja, ka viņš ir "uzticīgs denuklearizācijai" Korejas pussalā un ir gatavs sarīkot samitus ar Dienvidkoreju un ASV.
Līdz šim slepenībā turētā Ķīnas apmeklējuma laikā Kims pieredzēja greznu uzņemšanu. Tas notika pēc tam, kad abu valstu attiecības bija pasliktinājis Pekinas atbalsts ANO sankcijām pret Phenjanu.
Kims nebija ticies ar Sji, kopš viņš pārņēma Ziemeļkorejas vadību pēc sava tēva Kima Čenira nāves 2011. gadā.
"Korejas pussalas denuklearizācijas jautājums var tikt atrisināts, ja Dienvidkoreja un ASV reaģēs uz mūsu centieniem ar labu gribu, radīs miera un stabilitātes gaisotni, veicot progresīvus un sinhronus pasākumus miera realizācijai," teica Kims.
Tikmēr Tramps trešdien izteicās, ka "ir labas izredzes", ka Ziemeļkorejas līderis "darīs to, kas nāks par labu viņa tautai un cilvēcei" un spers soļus miera virzienā.
Analītiķi uzskata, ka Sji gribēja tikties ar Kimu, lai nodrošinātu, ka Ziemeļkoreja maijā gaidāmā samitā ar ASV nenoslēgs vienošanos, kas kaitētu Ķīnas interesēm.
