Ziemeļkorejas iedzīvotāji jau ir pieraduši pārvietoties pa tumsu, spēlēt kārtis viesnīcu izkārtņu gaismā un staigāt pa ielām sīkiem solīšiem, lai izvairītos no sadursmēm ar pretimnākošajiem.
Dzīvojamās mājās izgaismoti ir tikai daži logi, un vienīgās spilgtās gaismas ir viesnīcās, kas uzņem ārvalstu viesus, kā arī ēkās, kas uzceltas, lai izrādītu Ziemeļkorejas pašpietiekamības sistēmas varenību.
Spožas gaismas zibsnī Pirmā Maija stadionā, kur nedēļas nogalē notika svinības par godu Otrā Pasaules Kara beigām, taču 50 000 studentu, kuriem jāuzstājas šajā masu pasākumā, pirms parādīšanās skatītājiem rindojas pie ieejas pilnīgā tumsā. Cilvēki ilgi nolūkojas pakaļ tramvajam, kas piebāzts ar pasažieriem un ir vienīgais gaismas avots uz tumšās ielas.
“Mēs nevaram ieslēgt ielu apgaismojumu, jo elektroenerģijas resursi ir pieticīgi,” pēc svinīgā pasākuma žurnālistiem teica kāda Ziemeļkorejas amatpersona.
“Mūsu valstij ir daudz problēmu, taču lielākā no tām ir elektroenerģijas trūkums,” teica šis cilvēks, aizliedzot izpaust viņa vārdu.
Ziemeļkoreja jau ir lūgusi palīdzību šajā jautājumā citām valstīm, īpaši Dienvidkorejai, taču šķērslis palīdzības saņemšanai ir nespēja rast kompromisu sešu pušu sarunās, jo valsts uzstāj uz tās tiesībām turpināt kodolprogrammas miermīlīgiem mērķiem.
Ziemeļkorejai ir potenciāls ražot 7 800 megavatus enerģijas, taču degvielas trūkums ir samazinājis šo daudzumu līdz gandrīz trešajai daļai. Elektroenerģijas trūkums licis pārtraukt darbu divās trešdaļās visu valsts rūpnīcu.
Neskatoties uz to, ka tauta dzīvo tumsā, pieejamā elektrība tiek izmantota krāšņu svētku un ceremoniju izgaismošanā, kas ceļ cilvēku pašapziņu vienā no izolētākajām valstīm pasaulē, kā arī tiek izmantota, lai padarītu gaišas tūristu iecienītākās vietas.
Piemēram, “Koryo” viesnīcā, kurā numuriņš maksā vismaz 110 eiro par diennakti, gaismas visos 35 stāvos, kā arī greznajos, bet reti apmeklētajos restorānos neizdziest vismaz līdz desmitiem vakarā.
Lai gan pārējās valstis apgalvo, ka Ziemeļkorejai ir visas iespējas saražot nepieciešamo daudzumu elektroenerģijas ar hidroelektrostaciju palīdzību, tā tomēr uzsver nepieciešamību pēc kodoltehnoloģiju izmantošanas.
ASV uzskata, ka nav iespējams uzticēties Ziemeļkorejai, jo tā šķietami miermīlīgiem mērķiem paredzētās programmas varētu izmantot kodolieroču iegūšanai. Tāpēc valstis sola apgādāt Ziemeļkoreju ar elektrību tikai tad, kad tā pilnībā atteiksies no savām kodolaktivitātēm.