Jongbjonas komplekss, kurā iespējams ražot kodolieročiem piemērotu plutoniju, bija slēgts saskaņā ar Ziemeļkorejas un ASV 1994.gada vienošanos. Attiecības starp abām valstīm ir saasinājušās kopš oktobra, kad ASV paziņoja, ka Ziemeļkoreja ir atzinusies savas kodolieroču izstrādes programmas turpināšanā pēc šīs vienošanās noslēgšanas.
Pēc šīs atzīšanās ASV pārtrauca degvielas piegādi Ziemeļkorejai. Phenjana uz to atbildēja, janvārī izstājoties no Kodolieroču neizplatīšanas līguma un paziņojot, ka plāno atjaunot kodolreaktora darbību.
ASV izlūkdienesti trešdien konstatēja, ka ir atsācis darbu piecu megavatu reaktors Jongbjonā. Kompleksā ir arī 25 megavatu reaktors un lielāks nepabeigts reaktors, kur iespējams ražot kodolieročiem piemērotu plutoniju, bet tie vēl nav iedarbināti.
Ziemeļkoreja ir paziņojusi, ka atsāk Jongbjonas kompleksa darbību, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanu. ASV amatpersonas atzina, ka trešdien iedarbinātā reaktora jauda ir pārāk maza, lai ietekmētu elektroenerģijas trūkumu Ziemeļkorejā, un tā iedarbināšanu var uzskatīt par provokāciju.
ASV amatpersonas ir vairāk nobažījušās par 8000 izlietotas kodoldegvielas stieņiem, kas kopš 1994.gada atrodas dzesēšanas dīķos Jongbjonas kompleksa teritorijā. Ja Phenjana sāktu pārstrādāt šos stieņus par kodolieročiem piemērotu plutoniju Jongbjonā, tā līdz gada vidum varētu saražot sešus līdz astoņus kodolieročus.
Tiek uzskatīts, ka Ziemeļkorejai jau ir viens vai divi kodolieroči, kas saražoti pirms 1994.gada.