Ziemeļkoreja lūgusi ANO Drošības padomi sarīkot ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu ASV un Dienvidkorejas kopējās militārās mācības, paziņojusi Ziemeļkorejas misija ANO.
Ziemeļkorejas vēstnieks šādu lūgumu izteicis trešdien nosūtītā vēstulē padomei - dienu pirms Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja apšaudīja pāri robežai.
Ziemeļkoreja regulāri prasa padomi apspriest ikgadējos manevrus "Ulchi Freedom", kas šogad sākās pirmdien un ilgs līdz 28.augustam. Ikgadējās mācības lielākoties ir datorsimulācija, tomēr tajās piedalās 50 000 Dienvidkorejas un 3000 ASV karavīru.
Mācībās tiek izspēlēts Ziemeļkorejas iebrukums, un Seula un Vašingtona uzstāj, ka tām ir tīri aizsardzības raksturs.
Savukārt Phenjana uzskata, ka mācības ir tīra provokācija, un draudējusi ar militāru pretreakciju, ja manevri notiks.
Kā ziņots, Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns pavēlējis armijas frontes spēkiem no piektdienas būt kaujas gatavībā.
Dienvidkorejas spēkos jau ir izsludināta visaugstākā kaujas gatavība pēc Phenjanas pirms tam ceturtdien izvirzītā ultimāta 48 stundu laikā aizvākt pie robežas novietotos skaļruņus, kas izplata dienvidkorejiešu propagandas vēstījumus.
Kima vadītā Centrālā militārā komisija ceturtdienas vakarā ārkārtas sanāksmē apstiprināja ultimātu un ratificēja plānus "atbildes triecienam un pretuzbrukumam visā frontes garumā".
Kā vēsta oficiālā ziņu aģentūra KCNA, Kims pavēlējis piefrontes apvienotajām Korejas tautas armijas vienībām no piektdienas plkst.17 (plkst.11.30 pēc Latvijas laika) "būt karastāvoklī".
Dienvidkorejas štābu priekšnieku komiteja uz to atbildēja ar tiešu vēstījumu Korejas tautas armijai, aicinot to atturēties no jebkādas "bezatbildīgas rīcības" un brīdinot, ka stingri reaģēs uz jebkādām tālākam provokācijām.
Ceturtdien Ziemeļkoreja pār robežu uz Dienvidkorejas teritoriju raidīja raķeti. Dienvidkorejiešu armija uz to reaģēja ar pretuguni, izmantojot 155 milimetru haubices. Dienvidkorejas artilērija izšāva uz Ziemeļkorejas teritoriju vairākus desmitus šāviņu.
Pēdējo nedēļu laikā atkal pieaudzis saspīlējums starp abām valstīm. Augusta sākumā mīnas sprādzienā uz robežas ievainojumus guva divi Dienvidkorejas karavīri, un Seula šajā incidentā vainoja Phenjanu. Pēc tam Dienvidkoreja pirmo reizi pēdējo 11 gadu laikā atsāka propagandas atskaņošanu līdzās robežai uzstādītajos skaļruņos, uz ko ar līdzīgu soli atbildēja Ziemeļkoreja.
