Foto: Reuters/Scanpix/LETA

ASV trešdien apsūdzēja Ziemeļkoreju par būtiska daudzuma artilērijas munīcijas nosūtīšanu Krievijai, slēpjoties aiz piegādēm Tuvajos Austrumos vai Āfrikā.

ASV Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs paziņoja, ka ASV amatpersonām nav informācijas, vai Krievija munīciju no Ziemeļkorejas ir saņēmusi, tomēr situāciju Vašingtona mēģinot uzraudzīt.

Savienoto Valstu rīcībā esošā informācija liecina, ka Ziemeļkoreja "slepeni piegādā Krievijai tās kara Ukrainā vajadzībām būtisku daudzumu artilērijas šāviņu, patieso ieroču piegāžu galamērķi maskējot aiz šķietamām piegādēm Tuvo Austrumu vai Ziemeļāfrikas valstīm", Kērbijs paskaidroja žurnālistiem.

"Mēs uzraudzīsim, vai piegādes tiek saņemtas," piebilda Baltā nama pārstāvis.

Septembrī Phenjana noliedza Baltā nama apgalvojumus, ka tā plāno piegādāt munīciju, lai palīdzētu Krievijas armijai atjaunot astoņus mēnešus ilgušajā karā sarukušās bruņojuma rezerves.

"Mēs agrāk nekad neesam eksportējuši ieročus vai munīciju uz Krieviju un neplānojam eksportēt," teikts Ziemeļkorejas Aizsardzības ministrijas amatpersonas paziņojumā, ko 21.septembrī izplatīja Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.

Tomēr Kērbijs informēja, ka ASV ir pārliecinātas, ka tagad no Ziemeļkorejas Krievijai tiek piegādāts liels skaits artilērijas šāviņu, ar ko būtu pietiekami, lai Krievija varētu pagarināt karu, tomēr nepietiekami, lai tā iegūtu pārsvaru pār Ukrainas spēkiem, kurus apgādā ASV un NATO sabiedroto spēki.

"Tas ir būtisks skaits artilērijas šāviņu. Tas parāda ne tikai to, cik Ziemeļkoreja vēlas stiprināt un atbalstīt Krieviju, bet arī Krievijas pašas aizsardzības jomas trūkumus un vajadzības," klāstīja Baltā nama pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka Maskavai ir jāmeklē Ziemeļkorejas un Irānas ieroču piegādes, jo starptautisko sankciju dēļ ir ierobežotas Krievijas iespējas atjaunot savas bruņojuma noliktavas.

Irāna ir nosūtījusi Krievijai pašdetonējošus bezpilota lidaparātus, kurus krievu karaspēks ir izmantojis Ukrainas infrastruktūras bojāšanai.

Izskanējis, ka Kremlis no Irānas vēlas saņemt arī tuvas darbības rādiusa ballistiskās raķetes, bet Kērbijs sacīja, ka to piegāžu apstiprinājums nav iegūts.

Viņš atteicās atklāt kā un pa kādiem maršrutiem Ziemeļkorejas munīcija tiek piegādāta Krievijai.

Kērbijs apliecināja, ka ASV konsultēsies ar sabiedrotajiem un partneriem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai vienotos par veicamajiem pasākumiem saistībā ar tādām piegādēm.

ASV Nacionālās drošības padomes preses sekretārs atteicās atbildēt uz jautājumiem, vai ASV traucētu vai arestētu bruņojuma piegādes no Irānas un Ziemeļkorejas.

ASV Jūras spēki un sabiedrotie, kas strādā Tuvajos Austrumos, ir apturējuši nelielas Irānas bruņojuma piegādes konfliktu zonām Jemenā un Āfrikas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!