ASV A tipa gripas epidēmija sākās rietumkrastā, bet tagad skar arī Atlantijas okeāna piekrastes iedzīvotājus, ieskaitot prezidentu Bilu Klintonu.
Ar slimības uzplūdiem cīnās arī Beļģija, Francija un Vācija, toties epidēmija līdz šim nav skārusi Dienvideiropas valstis, izņemot Albāniju, Itāliju un Dienvidslāviju.
Lielbritānijas veselības aizsardzības ministrs Alans Milbērns pirmdien paziņoja, ka valstī sākusies pēdējos 10 gados lielākā gripas epidēmija un pēdējās trijās nedēļās tās dēļ steidzami hospitalizēti 200 tūkstoši cilvēku.
Francijā ar gripu sirgst pusotrs miljons cilvēku un līdz janvāra beigām saslimušo skaits var sasniegt astoņus līdz 10 miljonus.
Vācijā gripas slimnieku skaits ir pieaudzis, bet nešķiet ievērojami lielāks kā iepriekšējos gados. Vissmagāk slimība skārusi Bavārijas, Bādenes - Virtembergas un Tīringenes federālās zemes.
Nīderlandē ar gripu saslimuši 10 līdz 20 procenti iedzīvotāju, sevišķi valsts austrumos.
Zviedrijā 1999.gada pēdējā nedēļā gripu diagnosticēja vairāk nekā 300 cilvēkiem, kas ir nedēļas rekords.
Gripas epidēmija nav konstatēta Horvātijā, Grieķijā, Portugālē, Rumānijā un Spānijā. Toties Albānijā no gripas komplikācijām miruši vismaz 10 cilvēku, to skaitā trīs bērni vecumā no diviem līdz sešiem gadiem, kas bija slimojuši ar pneimoniju vai meningītu.
Dienvidslāvijā gripas gadījumu skaits ir lielākais piecu gadu laikā. Pagājušajā nedēļā bija saslimuši no 40 līdz 100 tūkstošiem Belgradas iedzīvotāju, aptiekās trūka aspirīna un klepus sīrupa, un tirgos pietrūka pat citronu.
Itālijā gripas slimniekiem nepietika gultu slimnīcās, turklāt ārsti atzina, ka epidēmijas kulminācija vēl nav sākusies un ir gaidāma februāra beigās vai marta sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
