Ziemeļvalstu premjeri: klimata pārmaiņas no politiskās dienas kārtības nepazudīs
Foto: Publicitātes attēli

Otrdien Zviedrijas parlamentā Stokholmā notiekošajā Ziemeļvalstu Padomes sesijā Ziemeļvalstu premjerministri uzsvēra, ka nepieciešams apzināties, ka klimata krīze ir pastāvoša un, ka tā ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu punktu politiskajā dienaskārtībā. Valdību vadītāji aicināja problēmu risināt arī ar likumdošanas izmaiņām.

Ziemeļvalstu Padomes sesijā īsi pēc tās atklāšanas Ziemeļvalstu premjerministri tika aicināti izklāstīt katrs savas valsts vīziju par klimata pārmaiņām – vai politiskās partijas var kaut ko darīt, ņemot vērā dažādu kustību pastāvošo pieprasījumu pēc rīcības klimata jautājumos.

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira pauda, ka klimata jautājums ir kļuvis par nozīmīgu jautājumu politiskajā dienaskārtībā. Tāpat viņa izcēla, ka politiķiem ir jāpierāda sabiedrībai, ka viņi ir gatavi cīnīties par zaļāku planētu, un ka viņi ir gatavi par to uzņemties atbildību.

"Ir vajadzīgas pārmaiņas ekonomikas jomā, piemēram, paceļot nodokļus, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām. Piemēram, Islandē ir paaugstinātas subsīdijas elektroniskajiem skuteriem, lai tādā veidā tiktu mazinātas oglekļa emisijas," kā vienu risinājumu ieskicēja Jakobsdotira.

Dānijas premjerministre Mete Fredriksena pauda, ka ir nepieciešami strukturāli un starpvalstiski risinājumi, lai varētu sasniegt ambiciozu mērķi – Ziemeļvalstīm būt par visilgtspējīgāko reģionu līdz 2030. gadam. "Kāda no Ziemeļvalstīm ir populāra ar lielajām mežu teritorijām, kādai citai ir ūdens – tikai saliekot galvas kopā mēs varam pieņemt kopīgus lēmumus, lai sasniegtu šo mērķi un palīdzētu klimata pārmaiņām," ieskicēja Fredriksena.

Fēru salu premjerministrs norādīja, ka klimata krīzes lielākais drauds ir lielais plastmasas piesārņojums okeānā, kas liek izmirt ne tikai zivīm, bet arī citām dzīvnieku grupām. "Ir dabiski, ka mēs redzam pārmaiņas dabā, bet ir slikti, ka tas notiek cilvēku rīcības rezultātā," teica premjerministrs, uzsverot, ka politiķi, indivīdi un uzņēmumi var palīdzēt risināt šo jautājumu, bet valdībām ir jādod palīdzoši instrumenti.

Norvēģijas premjerministre Erna Solberga uzsvēra, ka mēs dzīvojam tādā laikmetā, kur viss mainās ļoti ātri, piemēram, tehnoloģijas. "Mēs nevaram sasniegt lielo mērķi, nesasniedzot arī mazos. Piemēram, ir jāsamazina oglekļa emisiju apjoms, tā vietā lietojot elektroauto. Ir jāinvestē jaunās tehnoloģijās un jāmeklē jauni veidi, kā dzīvot šajā pasaulē," teica Solberga, uzsverot, ka klimata pārmaiņas neizbēgami būs politiskajā dienaskārtībā turpmāko gadu laikā.

"Nav runa par to, vai paspēsim laikā izglābt Zemi, bet gan par to, kā apstādināsim šīs klimata pārmaiņas. Tas mums ir bijis aktuāls jau pāris gadus – pirms pāris gadiem piedzīvojām lielu sausumu, savukārt šovasar visu vasaru lija lietus," problēmas nopietnību uzsvēra Olandes premjerministre Katrīna Sjogerna. Viņa norādīja, ka, ja politikā ilgstspējība ir mērķis, tad tam jākļūst par prioritāti arī jautājumā par budžetu, atvēlot naudu jaunām tehnoloģijām un pētījumiem.

"Es gribu peldēties Baltijas jūrā, es gribu ēst zivis, un es vēlos, lai to pašu var arī mani mazbērni," savu uzrunu parlamentā noslēdza politiķe.

Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns pauda, ka klimats nav drauds, bet gan liela iespēja: "Ir skaidrs, ka klimata pārmaiņas notiks, tāpēc jāatbalsta cilvēki un uzņēmumi, kas vēlas šīm pārmaiņām notikt". Viņš arī uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāturpina virzīt šis jautājums vēl aktuālāks politiskajā dienaskārtībā, jo tas balstās ne tikai uz politiskajiem lēmumiem, bet arī uz indivīda rīcību.

Kā ziņots, otrdien sākās Ziemeļvalstu Padomes sesija, kurā 87 Ziemeļvalstu parlamentārieši diskutēs par dažādām tēmām, piemēram, klimata krīze, drošība, sociālā vienlīdzība, 5G tehnoloģiju drošības riski un citi.

Ziemeļvalstu Padomes sesija notiek katru gadu, rotējošā kārtībā tās prezidentūru uzņemas kāda cita Ziemeļu valsts. Ziemeļvalstu Padomes sesija ir parlamentārās sadarbības augstākā lēmējinstitūcija un lielākais politiskais notikums reģionā.

Tags

Baltija Dānija Islande Norvēģija Zviedrija

Comment Form