Zinātnieki atklājuši, ka globālās sasilšanas apdraudētā Austrālijas Lielā Barjerrifa panīkušais posms iepretī Kepela salai neparasti īsā laikā atguvies un atjaunojies.

Kā atzinis pētījuma vadītājs Lorenss Makkuks, rifa atdzimšana ir pārsteidzoša, tomēr to nevajadzētu pārvērtēt, jo šajā reizē koraļļiem nākusi talkā reti labvēlīga apstākļu sakritība. Viņš brīdinājis, ka klimata pārmaiņas joprojām rada nopietnus draudus šim milzīgajam dzīvajam organismam, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sastāvā.

2006. gadā atklājās, ka vienā Lielā Barjerrifa posmā - tā dienvidu galā pie Kepela salas - sākusies koraļļu izbalošana - dzīvie koraļļi atmirst, atstājot tikai baltu kaļķa skeletu, un rifu pārņem aļģes.

Koraļļu izbalošanas cēlonis ir jūras ūdens temperatūras un skābuma paaugstināšanās, kas saistīta ar globālo sasilšanu. Kā tobrīd brīdināja zinātnieki, rifs varētu iet bojā jau 20 gadu laikā.

Parasti jāgaida apmēram desmit gadi, iekams šāds izbalojis rifs varētu atgūties, - tas notiek, kad okeāna straumes no tālienes atnes jaunus koraļļu kāpurus, kas atkal iedzīvojas šai vietā.

Taču šajā gadījumā Kepela rifam acīmredzot palīdzējusi laimīga apstākļu sagadīšanās un tam izdevies atjaunoties veģetatīvā ceļā - ataugt no izdzīvojušiem audu fragmentiem. Divpadsmit mēnešos tas ataudzis un pat krāšņi sakuplojis.

Makkuks norādījis, ka Lielā Barjerrifa "vispārējais veselības stāvoklis" uzskatāms par diezgan labu, tomēr aicinājis neļauties pārliecīgam optimismam, jo klimata pārmaiņu un cilvēka darbības dēļ rifam joprojām draud briesmas. Rifa pastāvēšanu un tā spēju atjaunoties var apdraudēt virkne nelabvēlīgu faktoru - piesārņojums, pārlieku negausīga zveja vai nepārdomāta tūrisma attīstība, piebildis zinātnieks.

"Tas bija savlaicīgs brīdinājums par to, cik nopietnas sekas var būt klimata pārmaiņām. Šoreiz beigas ir laimīgas, bet tas ir rets gadījums," viņš piebildis.

Lielais Barjerrifs, kas tiek uzskatīts par pasaules lielāko dzīvo organismu un ir saskatāms no kosmosa, stiepjas gar Austrālijas ziemeļaustrumu piekrasti un aizņem 345 000 kvadrātkilometru platību .

Kopš deviņdesmito gadu vidus koraļļu augšana jūtami palēninājusies. Zinātnieki uzskata, ka tas saistīts ar jūras ūdens sasilšanu un skābuma paaugstināšanos.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form