Zinātnieki un lauksaimnieki grib glābt no iznīcības aptuveni 100 000 kultūraugu šķirņu

No daudzām retajām kultūraugu šķirnēm mūsdienu intensīvās lauksaimniecības laikmetā saglabājušās vairs tikai pa saujai sēklu, pastāstījis Globālā lauksaimniecības kultūru sēklu fonda vadītājs Kerijs Foulers. "Ja mēs visu neizdarīsim, kā nākas, tās ies zudumā," viņš piebildis.

Pēc Foulera teiktā, šo darbu var uzskatīt par vēsturē lielāko "bioloģisko glābšanas operāciju". Tās mērķis ir pasargāt no iespējamās iznīcības sēklas, kuras līdzekļu trūkuma vai citu iemeslu dēļ šobrīd nav iespējams glabāt optimālos apstākļos.

Iesējot un novācot apdraudētās sēklas, to ražu paredzēts sadalīt trīs daļās - viena tiks uzglabāta attiecīgās valsts gēnu bankā, otra nosūtīta uz kādu starptautiskajiem standartiem atbilstošu gēnu banku, bet trešā uz "kultūraugu Noasa šķirstu" - visu pasaulē sastopamo lauksaimniecības kultūru sēklu krātuvi, kas pērn tika atklāta Norvēģijai piederošā Svālbaras arhipelāga klintīs, mūžīgajā sasalumā.

"Tas būs bioloģiskais fonds lauksaimniecībai. Selekcionāri tās varēs izmantot kā izejmateriālu, lai palīdzētu kultūraugus padarīt izturīgākus pret klimata pārmaiņām, sausumu, kaitēkļiem vai slimībām, vai arī vienkārši panākt augstāku ražību," pastāstījis fonda vadītājs.

Šobrīd organizācijai ir līgumi ar 49 gēnu bankām 46 Āfrikas, Āzijas un Amerikas valstīs. Šīs vienošanās pagaidām aptver aptuveni 53 000 no 100 000 kultūraugu šķirņu, kuras pētnieki uzskata par apdraudētām, tai skaitā dažādu retu šķirņu miežus, kviešus, rīsus, banānus, kartupeļus, manioku, zirņus, kukurūzu, lēcas, pupiņas, sorgo, prosu, kokosriekstus, saldos kartupeļus, maizes koku un citas kultūras.

"Tie ir tie resursi, kas var mūs pasargāt no katastrofāla bada," sacījis Foulers.

Pēc viņa teiktā, pienācīga reakcija uz klimata pārmaiņām bez lauksaimniecības kultūru daudzveidības nav iedomājama. "Ja kāds no šiem paraugiem ietu zudumā, mēs zaudētu ko tādu, kas vairs nav atrodams zemnieku tīrumos. Mēs nevaram atļauties zaudēt šo daudzveidību, ja to pavisam viegli un lēti var saglabāt," piebildis fonda vadītājs.

Pētniekiem nav priekšstata, cik seno šķirņu pasaulē jau gājušas zudumā, bet ir skaidrs, ka lauksaimniecības industrializācijai bijusi negatīva ietekme uz kultūraugu daudzveidību.

Piemēram, zināms, ka 1903.gadā Amerikas Savienotajās Valstīs zemnieki audzēja 578 šķirņu pupiņas, bet 1983.gadā sēklu bankās bija atrodamas vairs tikai 32 šķirnes.