Foto: AP/Scanpix
Amata zvērestu pirmdien nodeva Itālijas prezidenta amatā pārvēlētais līdzšinējais valsts galva Džordžo Napolitāno.

Šī ir pirmā reize republikas vēsturē, kad amatā uz otro termiņu paliek līdzšinējais valsts vadītājs.

Napolitāno amatā tika pārvēlēts sestdien.

Pēc zvēresta nodošanas uzrunājot likumdevējus, Napolitāno politiķiem pārmeta nespēju ieviest reformas un rosināja partijas nekavējoties panākt vienošanos par jaunas valdības izveidi.

Napolitāno aicināja partiju līderus vienoties par plašas koalīcijas izveidi un uzsvēra, ka tā pašreizējos apstākļos ir vienīgā iespēja.

Politiskais strupceļš, kādā Itālija nonākusi pēc vēlēšanām, apliecinājis politiķu "kļūdas, nolaidību un bezatbildību," nesaudzīgs savos izteikumos bija prezidents.

Kā ziņots, pēc piektās balsošanas kārtas, kas arī izrādījās neveiksmīga, pakļaujoties lielāko partiju aicinājumam, Napolitāno sestdien piekrita atkārtoti kandidēt uz prezidenta amatu, lai tādējādi palīdzētu pārvarēt politisko strupceļu. Napolitāno, kas iepriekš šādu iespēju bija kategoriski noraidījis, beidzot piekrita, taču viņš neplāno prezidenta amatā palikt uz visu pilnvaru termiņu, bet gan atkāpties līdzko izdosies pārvarēt politisko krīzi.

"Es nevarēju atteikties, mani satrauca valsts liktenis," pirmdien atzina prezidents.

Viņš pateicās deputātiem par atbalstu, taču uzsvēra, ka politiķi nav sadzirdējuši itāļu lūgumu pēc pārmaiņām.

Napolitāno arīdzan brīdināja, ka viņš varētu atkāpties no amata, ja partijas neieviesīs tik ļoti vajadzīgās reformas.

Centieni ieviest reformas "ir iedragāti, jo daži politiskie spēki, kas lūdza mani palikt, kļuvuši kurli," sacīja Napolitāno. "Ja man atkal būs jāsaskaras ar nespēju sadzirdēt, es nekavēšos no tā izdarīt secinājumus."

Jo īpaši asu kritiku prezidents veltīja partiju nespējai apstiprināt grozījumus vēlēšanu likumā.

Normālos apstākļos Itālijas prezidents pamatā pilda tikai ceremoniālas funkcijas, taču politiskās krīzes apstākļos viņam var būt izšķiroša loma jaunas valdības veidošanas procesā. Bez tam viņam ir tiesības atlaist parlamentu un izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.

Divu mēnešu laikā, kas pagājuši kopš parlamenta vēlēšanām, Napolitāno neizdevās panākt partiju vienošanos par valdības izveidi, jo nevienai no koalīcijām vai partijām nebija vairākuma abās parlamenta palātās.

Tagad tiek gaidīts, ka Napolitāno būs mandāts, lai piespiestu partijas izveidot tā dēvēto lielo koalīciju, kurā apvienotos kreisi centriskā koalīcija un bijušā premjerministra Silvio Berluskoni pārstāvētais labējo partiju bloks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!