"Izglītības sistēmai durvis jātver, nevis tās jāaizcērt motivētu jaunu sieviešu priekšā," rakstā, kas publicēts vadošajā zviedru laikrakstā "Dagens Nyheter", norāda izglītības ministrs Tobiass Krancs.
Valdība atļāva universitātēm piekopt pozitīvo diskrimināciju 2003.gadā, tādējādi cenšoties panākt abu dzimumu studentu skaita izlīdzināšanu.
Taču nesen valstī neapmierinātību izraisīja apstāklis, ka populārās programmās, piemēram, medicīnā, psiholoģijā, veterinārijā un zobārstniecībā, kur vīrieši ir maz pārstāvēti, viņiem sāka piešķirt priekšrocības.
Uz minētajām programmām piesakās vairāk sieviešu ar augstām atzīmēm nekā vīriešu, taču, pateicoties pozitīvās diskriminācijas praksei, uzņemto vidū proporcionāli vairāk ir vīriešu.
Kopumā Zviedrijā universitāšu studentu vidū 60% ir sieviešu.
"Pašreizējie noteikumi devuši absolūti netaisnīgu rezultātu. Pagājušā gadā tās bija gandrīz vienīgi sievietes - 95% -, kas smagi strādājušas, lai iekļūtu savā sapņu programmā, taču tajā netika sava dzimuma dēļ," raksta Krancs.
Zviedrijas apelāciju tiesa nesen pieņēma lēmumu par labu 44 sievietēm, kuras sava dzimuma dēļ netika uzņemtas veterinārijas programmā. Katra no prasītājām saņēma 35 000 kronu (2410 latu) lielu kompensāciju.
Pašlaik tiek izskatīta vēl viena līdzīga prasība, kuru 31 sieviete iesniegusi pret Lundas universitāti, kas 2008.gada uzņemšanā psiholoģijas programmā arī deva priekšroku vīriešiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
