Zviedrijai jādomā par to, kā cīnīties ar lietavām, kas kļūst arvien biežāka parādība un kas vairākos valsts reģionos jau izraisījušas plūdus, trešdien paziņoja Zviedrijas vides aizsardzības ministrs Šjells Larsons.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Plūdi ir viena no tendencēm, par kuru mēs tikām brīdināti," Larsons sacīja Arvikas pilsētā, netālu no Norvēģijas robežas, kur tuvumā esošajā Glafsfjordenas ezerā pēc nedēļām ilgajām lietavām ūdens līmenis palielinājies par vairāk nekā 2,5 metriem, sasniedzot rekordu.

"Jautājums ir par to, vai mēs esam sabiedrība, kas ir gatava klimata maiņas radītajai spriedzei," sacīja Larsons.

Simtiem kareivju, ugunsdzēsēju un glābšanas dienestu darbinieku pagājušajā naktī palīdzēja rūpnīcu darbiniekiem un iedzīvotājiem celt smilšu maisu aizsprostus, lai pasargātu savus īpašumus no plūdu ūdens Arvikā.

"Mēs visi esam atbildīgi par klimata izmaiņām, lai gan to nevar tiešā veidā saistīt ar plūdiem šeit," teica Larsons.

"Tendence ir spēcīgi nokrišņi un plūdi. Manuprāt, liela daļa cilvēku būs spiesti domāt par to, ko mums, politiķiem, vajadzētu darīt, kā arī novērtēt pašiem savu dzīvesveidu," viņš sacīja.

Hāgā notiek divu nedēļu ilga konference, kurā tiek spriests par to, kā īstenot 1997.gadā pieņemto ANO klimata izmaiņu vienošanos, kurā ierosināts samazināt gāžu izplūdi.

Zinātnieki brīdina, ka siltumnīcas

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form