Zviedrijas valdība nekad neizdos interneta vietnes "WikiLeaks" dibinātāju Džulianu Asanžu ASV, ja tam tur draudēs nāvessods, intervijā vācu laikrakstam "Frankfuntet Rundschau" pavēstījusi Zviedrijas Tieslietu ministrijas pārstāve Cecīlija Ridseliusa.
"Mēs nekad neizdosim to, kuram draud nāvessods," norādīja amatpersona. Tāpēc lēmums par iespējamo Asanža izdošanu ASV tiktu pieņemts ar veselu virkni atrunu un nosacījumu. Starp tiem ASV būtu jāgarantē, ka notiesātais nekad netiks sodīts ar nāvi, uzsvēra Ridseliusa.
Līdz šim Vašingtona vispār nav darījusi neko saistībā ar iespējamo Asanža izdošanu, atklāja Ridseliusa.
Jau vēstīts, ka Asanžs kopš 19. jūlija atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur viņš lūdza politisko patvērumu pēc tam, kad Lielbritānijas augstākā tiesa noraidīja Asanža pārsūdzību tiesas lēmumam par viņa izdošanu Zviedrijai.
Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija "WikiLeaks" brīvprātīgās līdzstrādnieces.
Lielbritānijas policija 2010.gada 7.decembrī aizturēja Asanžu, tomēr apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli, un viņam bija jāievēro stingri noteikumi, ko paredz tiesas lēmums atbrīvot Asanžu pret drošības naudu un ļaut viņam dzīvot kāda atbalstītāja savrupnamā.
Austrālijā dzimušais datorspeciālists noliedz abu Zviedrijas sieviešu apsūdzības. Viņš atzīst, ka viņu ar šīm sievietēm ir saistījušas seksuālas attiecības, tomēr apgalvo, ka tas noticis ar abpusēju piekrišanu.
Asanžs apgalvo, ka mēģinājumi panākt viņa izdošanu Zviedrijai ir politiski motivēti un to patiesais mērķis esot viņa izdošana ASV, kur viņš tiktu tiesāts par slepenu dokumentu publiskošanu. "WikiLeaks" izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā, kā arī publiskojot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.