Zviedrijas valsts migrācijas iestāde "Migrationsverket" šogad iztērējusi 197 miljonus zviedru kronu (20,4 miljonus eiro) par patvēruma meklētājiem paredzētām guļvietām, ziņo zviedru laikraksts "Dagens Nyheter" (DN).
Kad bēgļu krīze sasniedza kritiskāko punktu, Zviedrijas pašvaldības parakstīja līgumus ar privātiem uzņēmumiem, kas nodrošina naktsmājas, taču uz ilgāku laiku, nekā tas bija nepieciešams, vēsta DN.
Piemēram, 2015. gada oktobrī Zviedrijā ieradās 9300 nepilngadīgo bez pieaugušo pavadības, kas lika vairākām pašvaldībām darīt visu, lai parūpētos par šiem jauniešiem.
Taču kopš tā laika vientuļo nepilngadīgo bēgļu skaits Zviedrijā samazinājies par 98%.
Lielākā daļa naktsmītņu pašlaik ir tukšas, bet līgumi joprojām ir spēkā, tādējādi izmaksājot imigrācijas iestādei 2,5 miljonus zviedru kronu (gandrīz 260 000 eiro) dienā.
Kā ziņo DN, šīs izmaksas varētu turpināt palielināties, samazinoties patvēruma meklētāju skaitam.
"Atskatoties uz notikumiem, nebija vajadzības pieņemt šādu lēmumu," laikrakstam atzina Solvesbergas pašvaldības direktors Larss Ēriksons, atsaucoties uz līgumu, kas noslēgts uz vairākiem mēnešiem starp pašvaldību un kādu hosteli Skones rajonā.
Pēc līguma parakstīšanas nepilngadīgo bēgļu skaits rajonā strauji kritās, un hosteļi palika tukši.
Kenets Andersons no "Migrationsverket" laikrakstam atzina, ka pašreizējo situāciju var uzskatīt par nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu.
"Pašvaldības slēdza diezgan stingrus līgumus. Iemesls, kāpēc tās līgumus nav atcēlušas, varētu būt, ka tās saņem 1600 zviedru kronu kompensāciju par katru tukšo guļvietu," DN atklāja Andersons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
