Vietējā baznīca tādējādi paudusi savu attieksmi, reaģējot uz Zviedrijas nacistu partijas biedru un atbalstītāju gājienu Jončopingā.
„Mēs izvēlējamies zvanīt baznīcas zvanus un brīdināt, jo uzskatām, ka tas ir drauds sabiedrībai, ja mūsu ielās dodas cilvēki ar vēstījumiem, kas neciena citu cilvēku vērtības un godu," norādījis baznīcas pārstāvis Frederiks Hollerts, minēdams, ka baznīca vēlējās brīdināt pilsētās iedzīvotājus tā, kā to darīja sendienās.
Jončopingā baznīcas zvani parasti tiek skandēti katru svētdienu divu minūšu ilgumā, taču 1.maija nacistu gājienā, ceturtdienā, tie skanēja divas stundas. Pēdējo reizi šādu brīdinājuma signālu Jončopingā bija izmantojuši 1939.gadā Otrā pasaules kara laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit