Zviedrija no 1. janvāra pārņem Eiropas Savienības (ES) prezidentūru, solot saglabāt vienotību Ukrainas jautājumā un atbalstīt tirdzniecības brīvību.
Zviedrijas prezidentūras plāniem būtiska var izrādīties arī tās iekšpolitika. Pēc astoņus gadu ilgas centriski kreisas valdības oktobrī pie varas Zviedrijā nāca konservatīvā premjerministra Ulfa Kristersona valdība, kuru veido moderāti, kristīgie demokrāti un liberāļi, paļaujoties uz labējo Zviedrijas Demokrātu parlamentāro atbalstu.
Sadarbība ar Zviedrijas Demokrātiem ir drosmīgs solis, jo vēl nesen tradicionālās partijas vairījās sadarboties ar šo partiju.
Lai gan Zviedrijas Demokrāti atteikušies no aicinājumiem Zviedrijai izstāties no ES, partijas stingrā nostāja daudzās svarīgās jomās, piemēram, attiecībā uz migrāciju, var izraisīt domstarpības Zviedrijā un ierobežot manevra iespējas.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Zviedrijas opozīcijā esošajiem sociāldemokrātiem Helene Fritsona izteikusies, ka no Zviedrijas valdības dzirdami daudzi skaisti vārdi par tās plāniem.
Karš Ukrainā, tirdzniecība, klimata pārmaiņas un ES pamatvērtību aizsargāšana ir tēmas, ko Zviedrija izvirzījusi par savas ES prezidentūras prioritātēm.
Taču pastāv lielas bažas, ka praksē noteikšana būs Zviedrijas Demokrātiem, norādījusi Fritsona. Tikmēr citi politikas eksperti ir mazāk nobažījušies par labējās partijas potenciālo ietekmi.
Vienošanās par valdības izveidošanu paredz, ka Zviedrijas Demokrāti ir jāinformē par visiem lēmumiem attiecībā uz ES, bet kopumā ES jautājumi ir izslēgti no šīs vienošanās, skaidro Zviedrijas Eiropas politikas studiju institūta direktors Jērans fon Sidovs.
Viņaprāt, lielākas bažas rada jaunās Zviedrijas administrācijas salīdzinoši mazā pieredze. "Tik daudziem ministriem un viņu tuvākajiem politiskajiem palīgiem ir ļoti maza pieredze ES sanāksmēs," norāda fon Sidovs.
Zviedrijai, kas nobalsoja pret pievienošanos eirozonai, tradicionāli bijušas atturīgākas attiecības ar Briseli nekā citām ES valstīm. Tas liek domāt, ka Zviedrija izpildīs savus pienākumus, ko uzliek ES prezidentūra, bet nebūs pārāk dedzīga.
ES prezidējošā valsts var palīdzēt veidot bloka dienaskārtību, taču tiek sagaidīts, ka tā būs arī neitrāla starpniece, kas palīdz panākt sarežģītus kompromisus, bez kuriem ES darbība nav iedomājama.
Lai gan vairākas ES valstis centušās izmantot prezidentūru, lai pievērstu uzmanību sev, Zviedrijas pieeja šķiet piezemētāka. Zviedrijā nav plānoti samiti greznās pilīs un ES ministru sanāksmes notiks pieticīgā konferenču centrā netālu no Stokholmas lidostas.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem Zviedrijas ES prezidentūrā būs brīvās tirdzniecības veicināšana. Zviedrija cer atsākt sarunas par brīvās tirdzniecības līgumiem ar vairākām valstīm un reģioniem. Taču to var apdraudēt potenciālās domstarpības ar Vašingtonu par ASV Inflācijas samazināšanas likumu, kas paredz simtiem miljardiem dolāru subsīdijas ASV uzņēmumiem, radot konkurētspējas jautājumus Eiropas partneriem.
Starp Vašingtonu un Briseli notiek sarunas par risinājumu, bet ES izskan aicinājumi pieņemt stingrāku nostāju pret ASV. Tirdzniecības karš ar ASV ir mazticams, taču domstarpības ir iespējamas.
Zviedrijai šī būs trešā ES prezidentūra kopš iestāšanās blokā 1995. gadā.
