Zviedrija pirmdien uz sešiem mēnešiem pārņēma Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts statusu un plāno galveno uzmanību pievērst trim jautājumiem: ES paplašināšanās procesam uz austrumiem, jaunu nodarbinātības pamatnostādņu izstrādei un vides aizsardzībai.
Zviedrijas premjerministrs Jērans Persons uzsvēra, ka ES ir jāveido labākas attiecības ar Krieviju un ka tā būs viena no prioritātēm Zviedrijas prezidentūras laikā.

Tomēr, lai arī Zviedrijas oficiālā nostāja paredz "aktīvu ES mērķu konsolidāciju", Stokholma nevarēs piedalīties ar Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanu saistītu jautājumu risināšanā, jo Zviedrija līdz ar Dāniju un Lielbritāniju ir nolēmusi pagaidām nepievienoties eiro zonai. Tādēļ 12 valstu "eiro-grupas" priekšsēdētājvalsts visu gadu būs Beļģija, kas 1.jūlijā kļūs par ES prezidējošo valsti.

Nākamo 12 mēnešu laikā ES jāsagatavojas jaunu eiro banknošu un monētu izlaišanai, jo 2002.gada 1.janvārī aptuveni 300 miljoni ES dalībvalstu iedzīvotāju sāks izmantot šo valūtu ikdienas darījumos.

Tomēr Zviedrija savā ES prezidentūras programmā ir solījusi darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu monetārās savienības attīstības labvēlīgu turpināšanos.

ES valstu un valdību vadītāju tikšanās Zviedrijā paredzētas 23. un 24. martā Stokholmā, kā arī 15. un 16.jūnijā Gēteborgā.

Zviedrija, kas savienībā iestājās 1995.gadā, par ES prezidējošo valsti kļūst pirmo reizi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit