Otrdien Zviedrijas bruņotie spēki Stokholmas salu arhipelāgā ar "pilnu sparu" turpina meklēt iespējamo ārvalstu zemūdeni. Operācija turpinās jau piekto dienu, bet armija neatklāj, vai aizvadītajā naktī ir iegūta jauna informācija, vēsta ziņu vietne "The Local".
"Mēs nenāksim klajā ar jaunumiem, kas parādījušies šajā situācijā, tas ir operācijas noslēpums," Zviedrijas televīzijai SVT atklāja armijas pārstāvis Johans Lundgrens.
Zviedrijas bruņotie spēki kopš pagājušās nedēļas nogales aktīvi meklē aizdomīgu zemūdens transportu, kas trīs reizes pamanīts pie Stokholmas salu arhipelāga. Amatpersonas atklājušas, ka meklē ārvalstu zemūdeni, neprecizējot konkrētu valsti. Tikmēr Zviedrijas mediji ziņo, ka, iespējams, meklēta tiek bojāta Krievijas zemūdene.
Pirmdien meklēšanas areālā noteikti lidojumu ierobežojumi. "Civilās lidmašīnas šajā apkārtnē drošības apsvērumu dēļ nedrīkst lidot zemāk par 900 metriem," paziņoja armijas pārstāve Marija Tisatere.
Tisatere "The Local" noliedz iepriekš medijos izskanējušās ziņas, ka meklēšanas teritorijā aizliegts kuģot civilajām laivām. "Tāda aizlieguma nav," viņa uzsver.
Zviedrijas armija ir izvietojusi karavīrus un militāros kuģus Stokholmas salu arhipelāgā no Mejas ziemeļos līdz Ornei dienvidos. Tā ir lielākā šāda vieda operācija Zviedrijā daudzu gadu laikā. Pirmdien pēcpusdienā premjerministrs Stefans Lefvens paziņoja, ka operācijas teritorija tiek paplašināta vēl 70 kilometru uz dienvidiem.
Viņš uzsvēra, ka notiekošais nav "zemūdeņu medības", bet gan "izlūkošanas informācijas ievākšana".
Visas norādes liek domāt, ka Krievija ir pārkāpusi Zviedrijas teritoriālo ūdeņu robežas, uzskata Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas lektors Tomass Reiss. Viņaprāt, šāda veida spēka izrādīšana turpināsies tik ilgi, kamēr pie varas Krievijā būs Vladimirs Putins.
Krievijas aktivitātes varētu liecināt par gatavošanos karam, viņš pieļauj.
Krievija ir noliegusi, ka kāda tās zemūdene būtu Zviedrijas ūdeņos un ka tai varētu būt radušās tehniskas problēmas. Avoti Maskavā ir norādījuši uz Nīderlandi kā iespējamo vaininieci. Amsterdama šīs apsūdzības noliedz.
Vēstīts, ka Zviedrijas armija ir apstiprinājusi, ka tā trīs dažādās vietās fiksējusi zemūdens transportlīdzekli, tomēr neapstiprina nedz to, ka tā pārtvērusi SOS signālu, nedz to, ka aizdomīgās aktivitātes Zviedrijas teritorijā varētu īstenot Krievija.
"Mēs izmantojam mūsu rīcībā esošos sensorus un meklējam gan ūdenī, gan uz sauszemes," skaidroja armijas pārstāvis. Viņš atteicās komentēt, vai armija meklē kādu, kurš varētu būt atstājis zemūdeni un izkāpis sauszemē.
Laikraksts "Svenska Dagebladet" iepriekš ziņoja, ka piektdien pārtverti trauksmes ziņojumi no Krievijas zemūdenes Stokholmas salu arhipelāgā. Situāciju vēl mīklaināku padarīja fakts, ka netālu no Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem kopš trešdienas lēni dreifēja kravas kuģis, kas piederot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātai personai.
Savukārt Zviedrijas virzienā devies arī Krievijas izpētes kuģis "Professor Logachev".
