Reinfelta labēji centriskā valdība līdz šim piesardzīgi ir samazinājusi nodokļus un dažus izdevumus labklājības jomā, nezaudējot vidusšķiras vēlētāju uzticību un lepnumu par valsts garantēto sociālo drošību.
Zviedrijas premjers ar paziņojumu par strādāšanu līdz 75 gadu vecumam nāca klajā pirms šonedēļ Stokholmā gaidāmās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjeru sanāksmes, kurā paredzēts apspriest arī gados vecāku cilvēku palikšanu darba tirgū.
"Jautājums ir, vai darba devējam būs citādāka attieksme pret 55 gadus vecu cilvēku, ja 55 gadus vecais cilvēks teiks: "Pašlaik domāju, ka strādāšu vēl 20 gadu"," Reinfelta teikto citēja laikraksts "Dagens Nyheter".
"Kreisi noskaņotie uzskata, ka tad, kad darbs kļūst pārāk grūts, var priekšlaicīgi pensionēties vai saņemt kādu citu pabalstu. Es gan drīzāk teiktu, ka jādara kāds cits darbs, kad līdzšinējais kļuvis pārlieku grūts," norādīja Zviedrijas premjerministrs.
Vēlāk žurnālistiem Reinfelts atzina, ka ar šādiem izteikumiem mēģinājis sākt sabiedrības diskusiju par šo jautājumu pirms "Ziemeļu nākotnes foruma", kas notiks trešdien un ceturtdien Stokholmā, kur Baltijas un Ziemeļvalstu premjeri diskutēs par sievietēm atbildīgos amatos un vecāku cilvēku palikšanu darba tirgū.
Tomēr viņa izteikumi plaši tika aplūkoti vietējos plašsaziņas līdzekļos.
"Jau runāt vien par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu ir provokācija pret tiem, kas vēlētos strādāt ilgāk, bet to nespēj," paziņoja lielākās opozīcijas partijas – Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas – pārstāvis Tomass Enerots.
Savukārt tabloīda "Expressen" mājaslapu rotāja uzraksts "Lasītāji saka: vēlamies pārtraukt darba gaitas pirms 65 gadu vecuma", bet tabloīda "Aftonbladet" interneta vietnē veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 90% no 89 452 aptaujātajiem noraida ideju par strādāšanu līdz 75 gadu vecumam.
Zviedrijas pilsoņi, kam ir nelieli vai nav ienākumu, valsts garantēto pensiju saņem pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas. Pārējie pensiju var saņemt, sasniedzot 61 gada vecumu, bet cilvēki ir tiesīgi strādāt līdz 67 gadu vecumam, taču var to darīt arī ilgāk, ja vienojas ar darba devēju.
Pasākumi pensiju radītā fiskālā sloga samazināšanai izraisījuši protestus visā Eiropas Savienībā, kur valstis mēģina iegrožot savus parādus, samazinot izdevumus.