Zviedrija ir apņēmības pilna kontrolēt nelegālo imigrantu pieplūdumu, ceturtdien sacīja migrācijas un tieslietu ministrs Morgans Johansons.
Atbilstoši Migrācijas pārvaldes aprēķiniem šogad Zviedrijā patvērumu varētu pieprasīt 70 000 līdz 140 000 imigrantu.
Atbilstoši pārvaldes prognozēm 140 000 imigrantu vidū nepilngadīgo skaits, kas ierodas pieaugušo nepavadīti, varētu būt 27 000.
Turcijas, Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu īstenotie pasākumi centienos kontrolēt nelegālo imigrantu plūsmu "sākotnēji būs efektīvi, bet tad saruks", norādīja pārvalde.
Tās zemākās prognozes ir 70 000 patvēruma lūgumu, bet vidējā - 100 000.
Kā brīdināja ministrs Johansons, Zviedrija nespēs tikt galā ar 140 000 jaunu ieceļotāju un arī 100 000 ir "pārāk liels" skaitlis.
"Mums ir jāvirzās zemāka skaitļa - 70 000 - virzienā vai pat uz vēl zemāku skaitli, jo tā ir robeža," sacīja ministrs.
Pērn Zviedrijā tika reģistrēti 163 000 lūgumu piešķirt patvērumu, un lielā imigrantu skaita dēļ uzņemšanas centru un vietējo pašvaldību resursi ir pārslogoti.
Ceturtdien Zviedrijas valdība pagarināja novembrī ieviesto pagaidu robežkontroli uz vēl 30 dienām līdz 9.martam.
Valdība arī paziņoja, ka noteikumi attiecībā uz patvēruma lūdzējiem tiks padarīti stingrāki, piemēram, cilvēkiem, kam tiks piešķirts patvērums, turpmāk netiks piešķirta arī uzturēšanās atļauja.
Atbilstoši ES robežaģentūras "Frontex" datiem nelegālo imigrantu, kas pērn ieradušies ES, skaits pārsniedz 1,2 miljonus.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
