Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts trešdien debatēs parlamentā pauda vilšanos par atsevišķām kaimiņvalsts Krievijas tendencēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Izklāstot Zviedrijas valdības ārpolitiku, Bilts atzinīgi izteicās par aizvien aktīvāku sadarbību ar Krieviju "uzņēmējdarbībā un cilvēcisku kontaktu veidošanā", taču norādīja arī uz vairākiem "soļiem atpakaļ".

"Pēc visa spriežot, Krievijā politiskais un mediju klimats kļuvis nebrīvāks. Mēs dažkārt esam redzējuši, kā Krievija ar kaimiņvalstīm runā no spēka pozīcijām, un tas mums ir licis reaģēt. Joprojām saskatām cilvēktiesību pārkāpumus Čečenijā," norādīja ministrs.

Viņš arī pieminēja vēl neatklātās Krievijas žurnālistes Annas Poļitkovskas un bijušā spiega Aleksandra Ļitviņenko slepkavības.

Plašu jautājumu loku aptvērušajā paziņojumā uzsvērtas Zviedrijas saistības pret Eiropas Savienību (ES), kā arī norādīts, ka minētajam blokam jāpaliek "atvērtam visām Eiropas demokrātijām, kas atbilst pret dalībvalsti izvirzītajām prasībām".

Bilts piebilda, ka Zviedrija attīstīs abpusējās attiecības ar Ukrainu, un kritizēja "demokrātijas un pilsonisko brīvību trūkumu Baltkrievijā".

Ministrs sacīja, ka Zviedrija joprojām uzņēmusies īstenot brīvās tirdzniecības politiku un pauda pārliecību, ka tā nāks par labu arī jaunattīstības valstīm.

Jautājumā par Tuvajiem Austrumiem Bilts norādīja, ka "Rietumkrastā un Gazā sarīkotas brīvas un demokrātiskas vēlēšanas ir solis uz palestīniešu valsts izveidošanu. Taču veiksmīgas palestīniešu valsts izveidošanas priekšnosacījums ir valdība, kuras īstenotā politika atbilst starptautiskās sabiedrības izvirzītajām prasībām un kas arī atzīst iepriekš noslēgtos līgumus un Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu."

Opozīcijā esošo sociāldemokrātu pārstāvis Urbans Ahlins prezentēja alternatīvu deklarāciju, kurā galvenā uzmanība bija vērsta uz globalizāciju, un pieņemt stingrāku nostāju pret Sudānu.

Savukārt Zviedrijas radio ziņoja, ka armijas virspavēlniecība pēc jauna Krievijas potenciāli radīto draudu izvērtējuma vēlas palielināt iekšzemes militāros resursus.

Pēdējo gadu laikā militārajā jomā notikusi koncentrēšanās uz starptautiskajām misijām, taču, pēc laikraksta "Dagens Nyheter" sniegtajām ziņām, stratēģiskie analītiķi nolēmuši veikt izpēti par valstī nepieciešamo resursu daudzumu spriedzes palielināšanās gadījumā.

Zviedrijas bruņoto spēku pārstāvji uzsver: nav novērota dramatiska uzbrukuma draudu palielināšanās, taču jāņem vērā tādi faktori kā Krievijas ekonomiskā vara un Eiropas valstīm aktuālie energojautājumi.

Kā jau iepriekš ziņots, Norvēģijas laikraksts "Aftenposten", atsaucoties uz aizsardzības nozares amatpersonu sacīto, otrdien rakstīja, ka Oslo savu vareno kaimiņvalsti atkal uztver kā draudu, tajā skaitā - arī militārā izpratnē.

Pēdējā laikā attiecības starp Norvēģiju un Krieviju ir saspringtas. Tas noticis sakarā ar incidentiem, ko izraisījusi nelikumīga zveja Barenca jūrā, izjukušiem investīciju projektiem Krievijas gāzes laukos un Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem lašu importam.

Tajā pašā laikā Krievija diktē savas prasības vairākās Eiropas valstīs, turklāt dara to diezgan nepopulārā veidā.

Tā pārtraukusi gāzes piegādes valstīm, kas nepiekrīt tās izvirzītajiem noteikumiem, atteikusi ielaist valstī lietišķā vizītē atbraukušas augsta ranga amatpersonas, kā arī no jauna atmodinājusi krievu nacionālismu tādā apmērā, ka par to satraukušies cilvēktiesību aizstāvības aktīvisti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form