Zviedrijas bruņotie spēki trešdien paziņojuši, ka sāk "jaunu fāzi" zemūdenes meklējumos Stokholmas salu arhipelāgā.
Portāls "dn.se" ziņo, ka liela daļa no kuģiem, kas kopš pagājušās piektdienas īsteno "ārvalstu zemūdens aktivitātes" meklēšanas operāciju, atgriezās ostās. Tomēr pēc laika tie atkal atgriezušies zonā, kur notiek meklēšanas darbi.
Īpaši sasauktā preses konferencē armijas runasvīrs Jespers Tengrots uzsvēra, ka operācija netiek pārtraukta, kā arī nav samazināta tās intensitāte.
Viņš gan atteicies atbildēt uz lielāko daļu žurnālistu jautājumu, tostarp nepaskaidrojot, kādēļ uz ostu atpakaļ nosūtītie kuģi atkal ķērušies pie darba.
Tengrots norādījis, ka Zviedrijas armijai nav nekādas steigas un tā rēķinās ar to, ka oponents - ārvalstu zemūdene - nevar slēpties mūžīgi.
"Lai kas tas arī būtu, mūsu mērķis šobrīd ir to pacelt virs ūdens... ar militāru spēku, ja būs nepieciešams," viņš piebilda.
Zviedrijas iedzīvotāji par aizdomīgiem objektiem ziņojuši jau aptuveni 100 reizes un joprojām pienākot vēstis par jauniem vērojumiem. Kā ziņot, kopumā piecos gadījumos armija uzskata, ka manīts tās meklētais objekts.
Zemūdens meklēšanas darbos iesaistīti kuģi, mīnu traleri, helikopteri un vairāk nekā 200 militārpersonas, kas 30-60 kilometru attālumā no Zviedrijas galvaspilsētas ūdeņos rūpīgi meklē objektu.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas lektors Tomass Reiss uzskata, ka visas norādes liek domāt, ka Krievija ir pārkāpusi Zviedrijas teritoriālo ūdeņu robežas. Viņaprāt, šāda veida spēka izrādīšana turpināsies tik ilgi, kamēr pie varas Krievijā būs Vladimirs Putins.
Krievijas aktivitātes varētu liecināt par gatavošanos karam, viņš pieļauj.
Krievija ir noliegusi, ka kāda tās zemūdene būtu Zviedrijas ūdeņos un ka tai varētu būt radušās tehniskas problēmas. Avoti Maskavā ir norādījuši uz Nīderlandi kā iespējamo vaininieci. Amsterdama šīs apsūdzības noliedz.
